Latvijas Universitāte (LU) sadarbībā  ar Kultūras ministriju izdevusi apjomīgu kolektīvo monogrāfiju  “Latvijas mediju vides daudzveidība”. Tā piedāvā Latvijas plašsaziņas  līdzekļu pašreizējās situācijas kopainu, akcentējot tās stiprās un vājās  puses. Monogrāfijas autori ir LU Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un  politisko pētījumu institūta pētnieki un Komunikācijas studiju nodaļas  mācībspēki, izdevējs – LU Akadēmiskais apgāds.
 
Pētījumā “Latvijas mediju vides daudzveidība”, kas īstenots  2017. gada otrajā pusē un 2018. gada sākumā, iztirzāta Latvijas  plašsaziņas līdzekļu ārējā un iekšējā daudzveidība un tās konteksti. Tā  pamatā ir mediju pētnieces Helles Sjovāgas (Helle Sjøvaag)  izstrādātā masu mediju daudzveidības koncepcija, kas piedāvā tās  indikatorus vērtēt piecos kontekstos: strukturālajā, organizatoriskajā,  radīšanas/ražošanas, produkcijas un recepcijas kontekstā jeb mediju  ekspozīcijā. 
 
„Daudzveidība ir viens no svarīgākajiem demokrātijas jēdzieniem. Gan  viedokļu daudzveidība, gan daudzveidība mediju vidē ikvienam sabiedrības  loceklim rada iespēju iegūt informāciju un pašam to salīdzināt,  kritiski izvērtēt, veidojot savas zināšanas un priekšstatu par vērtībām,  situāciju Latvijā un dzīvi kopumā. Tādēļ Latvijas Mediju politikas  pamatnostādņu 2016.–2020. gadam īstenošanas plāna pirmais rīcības  virziens ir vērsts tieši uz mediju daudzveidības uzturēšanu, tostarp  īstenojot mediju atbalsta programmas sabiedriski nozīmīga un kvalitatīva  satura veidošanai. 
 
Man ir gandarījums par sadarbību ar Latvijas Universitāti, jo šis  apjomīgais akadēmiskais pētījums ir vēsturē paliekošs darbs. Novembrī,  kad svinēsim Latvijas valsts simto jubileju, tiks atvērta arī Latvijas  Nacionālā enciklopēdija. Šis pētījums ir sava veida enciklopēdija par  mediju vidi Latvijā. Pētnieku sniegtais skatījums uz mediju nozari  sniedz arī ideju pienesumu mediju politikas veidotājiem un mediju  profesionāļiem, plānojot nākotni mūsdienu izaicinošā un mainīgā  informatīvajā vidē,” akcentē kultūras ministre Dace Melbārde. 
 
Grāmatas “Latvijas mediju vides daudzveidība” pirmajā un trešajā daļā  aplūkoti Latvijas mediju daudzveidības ārējie faktori – strukturālais  konteksts, recepcijas/ekspozīcijas problemātika. Savukārt otrajā daļā,  kuru veido vairākas nodaļas, iztirzāta Latvijas mediju iekšējā  daudzveidība. Pirmā nodaļa veltīta plašsaziņas līdzekļu īpašnieku un  darbinieku raksturojumam. Otrajā nodaļā apkopota informācija par  galvenajiem mediju formātiem, trešajā aplūkota daļa no nozīmīgākajiem  Latvijas mediju žanriem. Plašsaziņas līdzekļu mediju ziņu ģeogrāfija  analizēta ceturtajā nodaļā. Piektajā nodaļā iztirzāti mediju vēstījumu  informācijas avoti. Sestā nodaļā veltīta mediju reprezentācijas  daudzveidībai, analizējot vairāku šobrīd Latvijas politiskajā, sociālajā  un kultūras dzīvē nozīmīgu tēmu reprezentāciju galvenajos plašsaziņas  līdzekļos. Katrs kopmonogrāfijā iekļautais tematiskais raksts noslēdzas  ar konkrētā mediju daudzveidības aspekta stipro un vājo pušu izvērtējumu  un rekomendācijām. 
 
Pētījums un grāmata “Latvijas mediju vides daudzveidība” ir Latvijas  Universitātes un Latvijas Republikas Kultūras ministrijas efektīvas  sadarbības projekta rezultāts. Pētījumu īstenoja Dr. sc. comm. Laura Ardava-Āboliņa, Dr. sc. comm. Didzis Bērziņš, Dr. philol. Viktors Freibergs, Dr. phil. Skaidrīte Lasmane, Dr. art. Zane Radzobe, Dr. hist. Ojārs Skudra, Dr. sc. comm. Marita Zitmane, Mg. sc. soc. Sanita Burķīte, Mg. sc. soc. Kārlis Dagilis, Mg. sc. soc. Vita Dreijere, Mg. sc. soc. Elīna Gulbe, Mg. sc. soc. Ilze Šulmane, Mg. sc. soc. Rolands Tjarve, Mg. sc. soc. Laura Uzule, Mg. sc. soc. Raivis Vilūns. Projekta vadītāja un kolektīvās monogrāfijas zinātniskā redaktore – Dr. hist. Vita Zelče. Grāmatas “Latvijas mediju vides daudzveidības” dizainu veidojusi māksliniece Laura Veļa. 
 
Pētījuma rezultāti izmantojami gan Latvijas mediju politikas  turpmākās stratēģijas un prakses izstrādē, gan studiju procesā, gan  iegūstot un/vai papildinot zināšanas par plašsaziņas līdzekļiem.