LU konference
10. janvārī LU Sociālo zinātņu fakultātes (SZF) komunikācijas zinātnes maģistranti viesojās Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā, lai iepazītos ar tā aktuālajiem kultūras projektiem, to tapšanu un īstenošanu.
LU SZF komunikācijas zinātnes maģistrantūras studentiem kursa “Kultūras menedžments un komunikācija” ietvaros pasniedzējs Jānis Oga piedāvāja ekskluzīvu semināru par muzeju kultūras projektu vadību. Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja Atbalsta fonda pārstāvji – Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Ieva Lībiete un vēsturnieks, uzņēmējs Artis Ērglis – ne tikai iepazīstināja ar muzeju, kur katram eksponātam ir savs stāsts un katrs objekts pats ir kā komunikācijas veids, bet arī dalījās kultūras projektu izstrādāšanas un vadīšanas pieredzē. Abi semināra vadītāji atklājās kā personības, paužot savu dzīves filozofiju, attieksmi pret radošuma nozīmību, kā arī ideju un birokrātijas prasību pretrunām projektu īstenošanas gaitā. Visa sāls ir detaļās, un maģistrantūras studentiem bija ekskluzīva iespēja iepazīties ar tām vairākos veiksmīgos muzeja projektos.
“Manuprāt, muzeja darbiniece Ieva Lībiete aizraujoši pastāstīja par muzeja darbību un projektiem, kā tie top un kā tiek iegūti līdzekļi, kad pats muzejs nespēj nosegt visas izmaksas. Viņa lieliski parādīja, ka ar gribasspēka palīdzību, maziem līdzekļiem un interesantu ideju var izdarīt lielas lietas un sasniegt neticamus rezultātus. Šādas vieslekcijas studentiem ļauj iepazīties ar dažādu jomu pārstāvjiem un saprast, kā viss notiek praksē, jo uz papīra tas izskatās citādi,” tikšanos raksturoja maģistrantūras 1. kursa studente Zane Bērziņa.
“Izbaudīju katru šī semināra minūti. Vienkāršais un draudzīgais komunikācijas veids, ar kādu abi pētnieki-praktiķi dalījās savā pieredzē, soli pa solim ļāva pietuvoties ideju radīšanas un projektu īstenošanas procesa niansēm. Turklāt Ieva Lībiete un Artis Ērglis kā radošas personības ir gana strukturēti, tāpēc spēj ne tikai izpētīt sev interesantu jomu, radīt idejas, bet arī pieteikt un īstenot projektus, reflektēt par tiem un dzīvi šeit un tagad situācijā, neļaujot klausītājiem garlaikoties un aizplūst savu domu labirintos. Nedaudz sarkastiskajā un provocējošajā Arta Ērgļa stāstā par birokrātijas pārlieko klātbūtni projektos, kuriem nācies piesaistīt finansējumu, ieskanējās aicinājums laiku pa laikam paraudzīties, vai atskaišu gūzmā netiek pazaudēta ideja, kādēļ kāda projekta iecere cilvēka smadzenēs dzimusi,” sacīja 2. kursa maģistrante Ilze Olšteina.
1. kursa maģistrante Ieva Lemhena atzina, ka “īpaši aizraujošs bija stāstījums par izstādi “Danse Macabre” un ar to saistīto sarunu ciklu “Nāvīgi interesantas sarunas”. Tā kā esmu apmeklējusi gan izstādi, gan arī vienu no sarunām, tad bija patiešām saistoši uzzināt par šo pasākumu arī no projekta aizkulisēm. Kopumā pasākums bija tiešām interesants – ir noderīgi redzēt un apjaust, ar kādiem šķēršļiem un problēmām saskaras reālu projektu izstrādē, turklāt abu muzeja darbinieku stāstījums bija tiešām aizraujošs.”
“Mani personīgi iepriecināja dažas izmaiņas ekspozīcijā, piemēram, salīdzinoši nesen atklātā kosmosa medicīnai un bioloģijai veltītā zāle, kuru neatceros no saviem iepriekšējiem muzeja apmeklējumiem un kas noteikti ir viena no interesantākajām un konceptuāli veiksmīgākajām muzeja ekspozīcijām. Kopumā ekskursija bija pat necerēti interesanta un noderīga, lai lekcijās teorētiski aplūkotajiem jautājumiem smeltos piemērus institūciju reālajā pieredzē,” piebilda maģistrantūras 1. kursa studente Lauma Vītola.
“Manuprāt, muzeja darbiniece Ieva Lībiete aizraujoši pastāstīja par muzeja darbību un projektiem, kā tie top un kā tiek iegūti līdzekļi, kad pats muzejs nespēj nosegt visas izmaksas. Viņa lieliski parādīja, ka ar gribasspēka palīdzību, maziem līdzekļiem un interesantu ideju var izdarīt lielas lietas un sasniegt neticamus rezultātus. Šādas vieslekcijas studentiem ļauj iepazīties ar dažādu jomu pārstāvjiem un saprast, kā viss notiek praksē, jo uz papīra tas izskatās citādi,” tikšanos raksturoja maģistrantūras 1. kursa studente Zane Bērziņa.
“Izbaudīju katru šī semināra minūti. Vienkāršais un draudzīgais komunikācijas veids, ar kādu abi pētnieki-praktiķi dalījās savā pieredzē, soli pa solim ļāva pietuvoties ideju radīšanas un projektu īstenošanas procesa niansēm. Turklāt Ieva Lībiete un Artis Ērglis kā radošas personības ir gana strukturēti, tāpēc spēj ne tikai izpētīt sev interesantu jomu, radīt idejas, bet arī pieteikt un īstenot projektus, reflektēt par tiem un dzīvi šeit un tagad situācijā, neļaujot klausītājiem garlaikoties un aizplūst savu domu labirintos. Nedaudz sarkastiskajā un provocējošajā Arta Ērgļa stāstā par birokrātijas pārlieko klātbūtni projektos, kuriem nācies piesaistīt finansējumu, ieskanējās aicinājums laiku pa laikam paraudzīties, vai atskaišu gūzmā netiek pazaudēta ideja, kādēļ kāda projekta iecere cilvēka smadzenēs dzimusi,” sacīja 2. kursa maģistrante Ilze Olšteina.
1. kursa maģistrante Ieva Lemhena atzina, ka “īpaši aizraujošs bija stāstījums par izstādi “Danse Macabre” un ar to saistīto sarunu ciklu “Nāvīgi interesantas sarunas”. Tā kā esmu apmeklējusi gan izstādi, gan arī vienu no sarunām, tad bija patiešām saistoši uzzināt par šo pasākumu arī no projekta aizkulisēm. Kopumā pasākums bija tiešām interesants – ir noderīgi redzēt un apjaust, ar kādiem šķēršļiem un problēmām saskaras reālu projektu izstrādē, turklāt abu muzeja darbinieku stāstījums bija tiešām aizraujošs.”
“Mani personīgi iepriecināja dažas izmaiņas ekspozīcijā, piemēram, salīdzinoši nesen atklātā kosmosa medicīnai un bioloģijai veltītā zāle, kuru neatceros no saviem iepriekšējiem muzeja apmeklējumiem un kas noteikti ir viena no interesantākajām un konceptuāli veiksmīgākajām muzeja ekspozīcijām. Kopumā ekskursija bija pat necerēti interesanta un noderīga, lai lekcijās teorētiski aplūkotajiem jautājumiem smeltos piemērus institūciju reālajā pieredzē,” piebilda maģistrantūras 1. kursa studente Lauma Vītola.
