LU 77. zinātniskās konferences sekcijas sēde “Sabiedrības veselība, dzīves kvalitāte un nācijas ilgtspēja”

LU 77. starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros piektdien, 1. martā notika LU prioritārās pētniecības tēmas “Sabiedrības veselība, dzīves kvalitāte un nācijas ilgtspēja” sekcijas sēde.

Dr.oec. Aleksandrs Dahs (BVEF) runājot par “Pirmspensijas un pensijas vecuma iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte Latvijā: etniskie un reģionālie faktori”, akcentēja nepieciešamību  izprast nepārtraukti augošās pirmspensijas un pensijas vecuma iedzīvotāju grupas sociālās un ekonomiskās aktivitātes galvenos faktorus. Pat virspusējs statistikas pārskats rāda, ka tādi faktori, kā tautība un dzīvesvietas ģeogrāfiskā atrašanās var skaidrot vecāku iedzīvotāju nevienmērīgu ekonomisko aktivitāti.

Prof. Zaiga Krišjāne, asoc.prof. Māris Bērziņš, Jānis Krūmiņš, Guido Sechi (Ph.D.), Margarita Kairjaka savā ziņojumā “Iekšzemes migrācijas reģionālās atšķirība” iepazīstināja ar jaunām metodēm, kas tiek izmantotas migrācijas procesu izpētei.

 Prof. Juris Krūmiņš (BVEF) referātā “Veselīgās dzīves ilgums Latvijā: tendences un atšķirības” analizēja veselīgā un aktīvā dzīve pensijas vecumā Latvijā, tās īpatsvara izmaiņas kopējā mūža ilgumā laika posmā kopš 2005. gada.

Mgr.soc. Ilzes Lāces (University of Gothenburg, Swedish National Data Service / LU SZF) pētījums “Nevienlīdzība pakalpojumu un iespēju pieejamībā Latvijas laukos attīstības un fiziskās aktivitātes novērtējums” bija veltīts lauku dzīves videi Latvijā. Pētniece lauku dzīves vidi analizēja izmantojot Džona Egņū (Agnew 1987) vairākdimensiju vietas jēdzienu, ko veido vietas relatīvā atrašanās kā dažādu pakalpojumu un iespēju sasniedzamība, vietas materiālā infrastruktūra un vietai piešķirtās simboliskās vērtības un nozīmes.

Toms Skadiņš (ĢZZF) uzstājoties par “Apdzīvojuma izmaiņām Rīgas aglomerācijā 2011.-2017. gadā un autoceļu ietekme uz tām” pievērsās iedzīvotāju blīvuma, ģeogrāfiskās mobilitātes un autoceļu attīstības savstarpējai saistībai,  jo vairākos pētījumos ir pieradījusies šī transporta infrastruktūras veida pozitīvā ietekme uz iekšzemes migrācijas procesiem aglomerācijās.

Asoc.prof. Līga Ozoliņa-Molla (BF) ziņojumā “Jaunākā skolas vecuma bērnu fiziskās attīstības un fiziskās aktivitātes novērtējums iepazīstināja ar projekta “Sporto visa klase” ietvaros  iegūtajiem datiem par jaunākā skolas vecuma bērnu fiziskās attīstības rādītājiem.

 Mgr.soc. Santas Usānes (SZF) referāta “Robežas tuvuma loma pierobežas teritorijas attīstībā: akadēmisku pētījumu sociālajās zinātnēs Latvijā un Eiropā analīze” mērķis bija veicināt izpratni par robežas tuvuma lomas pierobežas teritorijas attīstībā temata līdzšinējo izpētes līmeni. Tā ietvaros autore analizēja sociālajās zinātnēs (socioloģijā, sociālajā antropoloģijā, ģeogrāfijā, ekonomikā u.c.) veiktos pētījumus Latvijā un citās Eiropas valstīs par minēto tematu.

Sēdi noslēdza prof. Aijas Zobenas (SZF SPPI) ziņojums “LEADER un SVVA stratēģiju ieguldījums lauku attīstībā: nabadzības un  sociālās nevienlīdzības mazināšana, sociālās inovācijas”, kurā analizēti 2018. gada novembrī veiktās vietējās rīcības grupu (VRG) vadītāju aptaujas dati.

Sēdi vadīja SZF Sociālo un politisko pētījumu institūta direktore profesore Aija Zobena.