Akadēmiskais centrs
Pirms pieciem gadiem tika nogalināta Maltas pētnieciskā žurnāliste Dafne Karuana (Daphne Caruana), uzspridzinot viņas automašīnu. Lai godātu žurnālistes piemiņu un tādas Eiropas Savienības vērtības kā vārda un mediju brīvība, ir iedibināta žurnālistes vārdā nosaukta žurnālistikas balva. Pirms tās pasniegšanas Eiropas Parlamentā Strasbūrā notika arī seminārs, kurā piedalījās žurnālistes dēls, mediju pārstāvji, kuru vārda brīvība patlaban ir apdraudēta, kā arī Eiropas Savienības institūciju augsta līmeņa amatpersonas.
Eiropas Parlamenta prezidente Roberta Metsola (Roberta Metsola) uzsvēra, ka patiesa brīvība nepastāv, ja nav mediju brīvības. Savukārt Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Vera Jurova (Věra Jourová) atgādināja – jo zemāka uzticēšanās medijiem, jo augstāka uzticēšanās dezinformācijai. Semināra laikā izskanēja, ka naudas atmazgāšana, cilvēktirdzniecība, korupcija un citi temati – lai gan ļoti bīstami žurnālistiem, tomēr svarīgi, lai tie būtu pētnieciskās žurnālistikas uzmanības lokā. Eiropas Parlamenta vice prezidente Pina Pisierno (Pina Picierno) norādīja, ka nogalinātā žurnāliste Dafne Karuana “ziedoja sevi taisnības un patiesības vārdā, un mums jābūt viņas drosmes vērtiem. Pat tad, ja balss trīc. Būt drosmīgiem par spīti bailēm un stipriem – par spīti vājumam”.
Seminārā uzstājās arī mediju pārstāvji, kuri strādā ierobežotas vārda brīvības apstākļos, piemēram, neatkarīgie žurnālisti no Krievijas, kas raduši mājvietu citās valstīs, tostarp, Latvijā. Dmitrijs Muratovs (Дмитрий Муратов), “Novaya Gazeta” līdzdibinātājs un Nobela Miera prēmijas laureāts, vairākkārt pateicās Latvijai par iespēju medijiem darboties te – trimdas apstākļos. Attālināti semināram pieslēdzās arī Ukrainas sabiedriskā medija ziņu departamenta vadītāja Angelina Kariakina (Ангеліна Карякіна). Viņa uzsvēra, ka Ukrainā ir pieaudzis bojā gājušo žurnālistu skaits –žurnālisti ir zaudējuši dzīvību, veicot žurnālista darbu, un ir arī tādi, kas ir krituši kaujā, esot Ukrainas aizstāvju rindās. Viņa ilustrēja, ko TV komandai nozīmē doties vēstīt no frontes līnijas – līdzi nepieciešams ģenerators, jo nav elektroenerģijas, jāsagādā degvielas un pārtikas rezerves, jo veikali nedarbojas. Nepietiek tikai ar ķiverēm, bet jānodrošina arī viss pārējais reportāžu veidošanai. Viņa arī akcentēja būtisku jautājumu – cilvēki nogurst no tā dēvētajām “breaking news” jeb īpaši svarīgajām ziņām, tāpēc žurnālistiem, it sevišķi tiem, kuri uz Ukrainu dodas no citām valstīm, ir ļoti vērtīgi izpētīt Ukrainu vairāk, pārzināt kontekst, lai varētu ne tikai ziņot par Krievijas uzsākto karu, bet arī veidot stāstus, ka Ukraina nav tikai traģēdijas un zaudējumi, bet arī, piemēram, spēcīgi cilvēki.
K. Ločmelei bija arī iespēja Eiropas Parlamenta biroja Latvijā kolēģu pavadībā doties nelielā ekskursijā pa Eiropas Parlamenta ēku Strasbūrā. “Tā šķiet daudz gaišāka, plašāka, modernāka nekā Eiropas Parlamenta mītne Briselē. Taču, runājot tieši par medijiem, mani pārsteidza, cik lieliski ir nodrošināti apstākļi mediju darbam – ir iespējams pieteikties uz audio un video ierakstīšanas tehniku, intervijām izmantot
speciāli iekārtotas studijas ar visu nepieciešamo aprīkojumu. Ekskursijas laikā īpašā zaļajā mediju zonā sastapām arī žurnālistu Ansi Bogustovu, kurš intervēja vienu no Latviju pārstāvošajiem Eiropas Parlamenta deputātiem,” iespaidos dalās K. Ločmele.
