Akadēmiskais centrs
Apmeklēt konferenci un paneļdiskusiju ir aicināts ikviens interesents. Ieeja konferencē ir bez maksas. Reģistrēties konferencei var ŠEIT.
Konferences pirmā daļa veltīta "Latviešu Avīžu" vēsturiskajai izpētei, kā arī kopīgai preses telpai Baltijas valstīs. Vēsturniece Vita Zelče runās par "Latviešu Avīžu" nozīmi Latvijas un mediju vēsturē, tostarp pievēršoties laikraksta auditorijai. Vēsturniece Lilita Vanaga aplūkos pirmā "Latviešu Avīžu" redaktora K. F. Vatsona biogrāfiju un viņa darbības nozīmi laikraksta pastāvēšanā, kā arī salīdzinās tā laika un mūsdienu viedokļu atšķirības saistībā ar latviešu izglītību un valodu. Literatūrzinātniece Māra Grudule pievērsīsies "Latviešu Avīzēs" publicētās dzejas dinamikai, kas veicināja preses nozīmi latviešu literatūras attīstībā. Novadpētniece Andra Poota savā ziņojumā pievērsīsies periodiskajiem izdevumiem, kas vienlaikus ar "Latviešu Avīzēm" tika izdoti Jelgavā un vēstīja par notikumiem ārvalstīs, tādējādi atstājot ievērojamu iespaidu uz sabiedrības izpratni par globālajām norisēm.
LNB Periodikas nodaļas galvenā bibliogrāfe Kristina Papule dalīsies ar atskatu uz to, kā tika atzīmēta "Latviešu Avīžu" simtā pastāvēšanas gadadiena un kādus būtiskus Latvijas mediju attīstības aspektus tas ietekmēja. Lietuviešu vēsturnieks Dangirs Mačulis (Dangiras Mačiulis) atklās, kādi Lietuvas preses izdevumi tika iespiesti Latvijā un kāda ir Latvijas loma Lietuvas periodisko izdevumu attīstībā. Igauņu literatūrzinātniece Ave Mateusa (Ave Mattheus) analizēs līdzības, atšķirības un mijiedarbības starp latviešu un igauņu pirmajiem preses izdevumiem un to, kā attīstījās preses izdošana igauņu valodā. Konferenci moderēs LNB vadošais pētnieks Mārtiņš Mintaurs.
Konferences otrajā daļā notiks paneļdiskusija par preses lomu un ilgtspēju Latvijā. Diskusiju vadīs Valsts prezidenta padomnieku biroja vadītāja Sarmīte Ēlerte un tajā piedalīsies Latvijas Sabiedrisko mediju tiesībsardze un Rīgas Stradiņa universitātes profesore Anda Rožukalne, mediju vēstures pētniece Vita Zelče, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas docente un pētniece Sandra Sprudzāne, "Latvijas Avīzes" politikas nodaļas vadītājs un galvenās redaktores vietnieks Māris Antonevičs, "Delfi Bizness" galvenā redaktore Aija Krūtaine un laikraksta "Zemgales ziņas" žurnālists Gaitis Grūtups.
Programma
| 10.00–10.20 | Ievadvārdi |
| 10.20–11.00 | Laikraksta "Latviešu Avīzes" nozīme Latvijas un mediju vēsturē Dr. hist. Vita Zelče, Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultāte |
| 11.00–11.20 | Paceļoties pāri "kastu garam" – pirmais "Latviešu Avīžu" redaktors Karls Frīdrihs Vatsons (1777–1826) Dr. hist. h.c. Lilita Vanaga, LU Latvijas vēstures institūts, Daugavas muzejs |
| 11.20–11.40 | Dzeja "Latviešu Avīzēs" (1869–1915) Dr. philol. Māra Grudule, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts |
| 11.40–12.00 | Jautājumi un atbildes |
| 12.00–12.30 | Kafijas pauze |
| 12.30–12.50 | Ārpasaules atbalsis Jelgavā iznākušajā presē Mg. paed. Andra Poota, Jelgavas pilsētas bibliotēka |
| 12.50–13.10 | Laikraksta "Latviešu Avīzes" simtgades jubileja un tās loma Latvijas masu mediju vēsturē Mg.sci.soc. Kristina Papule, LNB |
| 13.10–13.30 | Pirmie lietuviešu laikraksti Latvijā Dr. hum. Dangirs Mačulis (Dangiras Mačiulis), Lietuvas vēstures institūts |
| 13.30–13.50 | Marahwa Näddala-Leht – krāsaina enciklopēdija igauņu zemniekiem Dr. phil. Ave Mateusa (Ave Mattheus), Tallinas Universitāte |
| 13.50–14.10 | Jautājumi un atbildes |
| 14.10–15.00 | Pusdienas |
| 15.00–16.40 | Paneļdiskusija "Avīzes latviešiem" Moderē: Sarmīte Ēlerte (Valsts prezidenta kanceleja). Dalībnieki: Vita Zelče (LU), Anda Rožukalne (Rīgas Stradiņa universitāte), Sandra Sprudzāne (Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija), Māris Antonevičs ("Latvijas mediji"), Anita Brauna (Latvijas Radio), Aija Krūtaine ("Delfi"), Gaitis Grūtups (laikraksts "Zemgales ziņas"). |
"Pirmais laikraksts Latvijā "Latviešu Avīzes" tapa pirms 200 gadiem – tas iezīmēja jaunu pakāpi zināšanu pasaulē. Ziņas, informācija, sabiedrības tīklojumi, starptautiskās dimensijas, interaktivitāte ieguva citu dinamiku un aptvērumu. "Latviešu Avīzes" ir viens no fenomeniem, kas ir mazinājis Kurzemes un Vidzemes (tai skaitā Rīgas) tradicionālo intelektuālo, kultūras un cita veida savrupību. Laikraksts veicināja viedokļu atšķirības – "Latviešu Avīzēm" sekoja "Mājas Viesis", "Pēterburgas Avīzes", "Baltijas Vēstnesis", "Dienas Lapa" un citi, pašai faktiski tos pārdzīvojot", uzsver LNB direktors Andris Vilks.
Vienlaikus Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā ir apskatāma izstāde ""Latviešu Avīzēm" 200: ceļā uz mediju sabiedrību". Konference un izstāde norit notikumu cikla "Latviešu grāmatai 500" ietvaros. Vairāk informācijas – www.gramatai500.lv.
 notiks Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) un Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja organizēta konference un paneļdiskusija, kas veltītas laikraksta "Latviešu Avīzes" divsimtajai jubilejai. Par nozīmīgā laikraksta ilgās pastāvēšanas panākumiem runās gan Latvijas, gan Igaunijas un Lietuvas pētnieki, savukārt īpašā paneļdiskusijā mediju eksperti vērtēs preses un mediju attīstību mūsdienās un nākotnē.){kind=link}