Akadēmiskais centrs
Grāmata atspoguļo ES mazo valstu izpratni par Eiropas stratēģisko autonomiju, uzsverot to cerības un bažas. Nodaļās galvenā uzmanība pievērsta Eiropas stratēģiskās autonomijas dziļumam un plašumam, valstu drošības apsvērumiem, ietekmes uz transatlantiskajām attiecībām novērtējumam, gaidāmajiem rezultātiem un tās iespējamajai ietekmei uz ES institucionālo struktūru.
Grāmatā iekļautie valstu individuālie gadījumi demonstrē, kā sistēmiski apstākļi un ietekmīgu valstu intereses, kuras vai nu pieder ES (Francija, Vācija un Polija), vai kurām ir būtiska nozīme Eiropas drošības arhitektūrā (ASV), ietekmē ES mazo valstu iespējas piedalīties Eiropas stratēģisko autonomiju.
Pētījumā īpaša uzmanība pievērsta Baltijas valstu (Igaunijas, Latvijas un Lietuvas), Beļģijas, Dānijas, Grieķijas, Ungārijas un Nīderlandes atšķirīgajiem gadījumiem. Tas pierāda, ka vairumā gadījumu Eiropas stratēģisko autonomiju uztver nevis kā alternatīvu NATO, bet gan kā papildu elementu, kas varētu atvieglot valstu militāro spēju attīstību, veicināt aizsardzības industrijas attīstību un stiprināt izturētspēju pret nemilitāriem draudiem. Grāmatas būtisks secinājums ir tāds, ka valstu pieejas Eiropas stratēģiskajai autonomijai galvenokārt izriet no pragmatiskiem drošības un ārpolitikas apsvērumiem.
Šī grāmata būs labs papildinājums notiekošajām diskusijām par Eiropas stratēģisko autonomiju, un tās mērķauditorija ir Eiropas politikas, drošības studiju un starptautisko attiecību pētnieki un interesenti.
 mazo valstu skatījumu uz Eiropas stratēģisko autonomiju. Šajā grāmatā ir analizēts, kā ES virzība uz Eiropas stratēģisko autonomiju rada izaicinājumus un iespējas mazajām dalībvalstīm. No vienas puses, tas rada papildus iespējas ES mazajām valstīm stiprināt savu drošību, taču, no otras puses, Eiropas stratēģiskā autonomija var būt problemātiska NATO dalības kontekstā. Nodaļas par Latvijas skatījumu uz Eiropas stratēģisko autonomiju autors ir Politikas zinātnes nodaļas asociētais profesors Toms Rostoks. ){kind=link}