Akadēmiskais centrs
Raksts pārpublicēts no sabiedrisko mediju portāla www.lsm.lv
LR1 raidījums “Zināmais nezināmajā”
Bioreģioni - maza saliņa starp urbāno vidi un industriāli iekoptām lauku teritorijām
Raidījumā bieži esam runājuši par to, ko cilvēkam un dabai sniedz daudzveidība, taču ne reti neatbildēts paliek jautājums, vai bioloģiskā daudzveidība un veselīgas ekosistēmas dabā ir savienojamas ar cilvēka saimniekošanu un peļņu.
Kā maza saliņa starp urbāno vidi un industriāli iekoptām lauku teritorijām – tie ir bioreģioni. Teritorijas, kurās robežas nosaka nevis administratīvais iedalījums, bet bioloģiski daudzveidīga ekosistēma. Kā darbojas šādi bioreģioni pasaulē un vai mums tādi ir arī Latvijā*, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes pētnieks Elgars Felcis un biedrības "Green fest" pārstāve Lāsma Ozola.
Slīteres dabas parka un Šlīteres bākas vēsture
Šlīteres bāka, ko varam meklēt Slīteres nacionālajā parkā senāk palīdzējusi ne tikai kuģotājiem. Pēdējos gados bākā izveidotas dabu izzinošas ekspozīcijas, bet šis gads ir īpašs gan pašai bākai, no jauna verot vaļā durvis pēc rekonstrukcijas, gan visam Slīteres nacionālajam parkam.
Sagaidot Slīteres Nacionālā parka simtgadi, Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā remontdarbi tiek veikti parka vienā no simboliem – Šlīteres bākā. Centieni bāku uzlabot, notiek laiku pa laikam, un šobrīd darbi turpinās, lai pavasarī bāka atkal priecētu apmeklētājus. Tāpēc šis būtu īstais brīdis, lai ielūkotos gan bākas, gan nacionālā parka vēsturē, un to šoreiz palīdzēs atklāt Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais eksperts Vilnis Skuja.
Pirms plašāk runājam par bāku, uz brīdi pakavēsimies pie cita jautājuma - kāpēc lietojam gan vārdu “Šlīteres”, ja runājam par bāku, gan “Slīteres” attiecībā uz nacionālo parku? Par atšķirībām šajos vārdos stāsta Vilnis Skuja.
Vēsturiskā Šlīteres bāka savulaik bijusi viena no augstākajām ugunīm Baltijas jūras piekrastē, un atrašanās Zilo kalnu kraujā noteikusi vēl vienu īpatnību – neviena no Latvijas bākām neatrodas tik tālu no jūras. Mūsdienās Šlīteres bākā iespējams organizēt arī seansus filmām par dabu, un, kad remontdarbi noslēgsies, bākā iecerētas vairākas īslaicīgas ekspozīcijas gan par nacionālā parka meža iemītniekiem, gan nacionālā parka izveides vēsturi.
Izremontētās Šlīteres bākas atkalatvēršanas brīdim jāseko līdzi Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļa vietnē. Tad vienlaikus ar bāku būs skatāmas skaistās dabas takas bākas tuvumā, bet no pašas bākas augstumiem varēs pavērties uz nacionālā parka mežu masīvu, uz piecus kilometrus attālo Baltijas jūru un ieraudzīt Miķeļtorņa, Ovīšu, Kolkas un pat Sāmsalā esošās Sirves raga bāku, kā arī Irbenes radiolokatora šķīvi.
2023.gada 9.februāra raidījuma ieraksts “Bioreģioni - maza saliņa starp urbāno vidi un industriāli iekoptām lauku teritorijām” noklausāms:
Latvijas Radio 1: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/zinamais-nezinamaja/bioregioni-maza-salina-starp-urbano-vidi-un-industriali-iekoptam.a172541/
Lietotnē Spotify: https://open.spotify.com/episode/2yO8P5TM97sOY3SUYzVuPP
--
Latvijas Zinātnes padomes (LZP) Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas (FLPP) projekta “Gatavi pārmaiņām? Kopīgo dabas resursu ilgtspējīga pārvaldība” (lzp-2019/1-0319) galvenais mērķis ir izzināt pastāvošās kopīgo dabas resursu pārvaldības prakses un līdzveidot izpratni un atbildi turpinošam vides sabrukumam, kas rada pieaugošu ietekmi uz sociālo un ekonomisko realitāti Latvijas reģionos.
Pētnieciskais projekts "Gatavi pārmaiņām? Kopīgo dabas resursu ilgtspējīga pārvaldība" (lzp-2019/1-0319) tiek īstenots LU Sociālo zinātņu fakultātes (SZF) Sociālo un politisko pētījumu institūtā (SPPI), pētījumu finansē Latvijas Zinātnes padome.
