Akadēmiskais centrs
Raksts pārpublicēts no sabiedrisko mediju portāla www.lsm.lv
Bioreģions – ko tas nozīmē un kā tāds top Latvijā?
Autori: LSM.lv Dzīvesstila redakcija, "Zināmais nezināmajā" (Latvijas Radio raidījums), 12.02.2023.
Ar bioreģiona jēdzienu tiek saprasta teritorija, kurā – šaurākā nozīmē – tiek piekopta bioloģiskā lauksaimniecība, bet plašākā izpratnē – tiek īstenota arī ilgtspējīga resursu pārdale. Latvijā pirmā šāda veida iniciatīva tiek īstenota Gaujas Nacionālā parka teritorijā, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Latvijas Universitātes pētnieks Elgars Felcis un biedrības "Green Fest" pārstāve Lāsma Ozola.
Bieži tiek runāts par to, ko cilvēkam un dabai sniedz daudzveidība, taču nereti neatbildēts paliek jautājums, vai bioloģiskā daudzveidība un veselīgas ekosistēmas dabā ir savienojamas ar cilvēka saimniekošanu un peļņu.
Kā maza saliņa starp urbāno vidi un industriāli iekoptām lauku teritorijām ir bioreģioni – teritorijas, kurās robežas nosaka nevis administratīvais iedalījums, bet bioloģiski daudzveidīga ekosistēma.
"Bioreģions ir jēdziens, kas tiek izmantots daudzviet Eiropā, lai apzīmētu teritorijas, kas tiecas uz bioloģisku, videi draudzīgāku attieksmi. Nereti tas saistās arī ar bioloģiskās lauksaimniecības popularizēšanu šajā reģionā, bet to daudzveidība ir diezgan plaša," norādīja Felcis.
"Ja mēs skatāmies šaurāk, tad tās ir teritorijas, kurās īpaši attīstām bioloģisko lauksaimniecību.
Ja skatāmies uz bioreģioniem ar plašāku kontekstu, mēs skatāmies uz ilgtspējīgu resursu pārvaldi un neskatāmies tikai uz lauksaimniecības zemēm, bet visiem resursiem, ko patērējam – gan vietējiem, gan tiem, ko ievedam," skaidroja Ozola.
Līdz ar to ilgtspējīga resursu pārvalde nozīmē arī domāšanu par to, ar ko kurinām mājas, kā dzesējam telpas, kā apsaimniekojam atkritumus, ko ēdam un ko pērkam. Lai arī pirmie bioreģioni ir izveidojušies, balstoties uz bioloģiskās lauksaimniecības attīstību, tagad koncepts ir attīstījies plašāk arī uz visām pārējām jomām.
"Tas nav tikai par zemes resursiem, par mūsu ūdeņiem. Tas ir par visiem resursiem. Tur klāt nāk aprites ekonomika, klāt nāk, kādā veidā mēs apsaimniekojam mūsu atkritumus, kādā veidā mēs tos, pirmkārt, neradām, kā mēs aizstājam neatjaunojamos resursus ar atjaunojamiem un tā tālāk," skaidroja Ozola.
Lai gan bioloģiskajam reģionam noteiktu platības ierobežojumu nav, ierasti tā ir diezgan plaša teritorija, piemēram, viena pašvaldība vai vairākas pašvaldības, kas apvienojušās kopā. Tas, kāda platība būtu piemērotākā iespējamiem bioreģioniem Latvijā, vēl tiks pētīts.
"Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētnieku komanda tikko saņēmusi finansējumu trīs gadu pētījumam, kurā bioreģioni ir viens no atslēgas vārdiem.
Tam būs interesanti sekot līdzi nākošo gadu gaitā, ja viņi nāks klājā ar aprēķiniem, kā tas Latvijas kontekstā varētu būt, par kādiem mērogiem mēs varam runāt – sākot no pagasta mēroga, novada mēroga vai nacionālā parka robežās?" atklāja Felcis.
Vienlaikus nav arī konkrēta veida, kā būtu pareizi virzīties uz bioreģionu ieviešanu Latvijā.
"Skaidrs ir tas, ka šobrīd nav tāda viena veida, kā uz to virzīties. Latvijas gadījumā ir daudz grūtāk domāt par, piemēram, Jelgavas novada bioreģionu nekā par Gaujas Nacionālā parka bioreģionu. Skaidrs, ka šī transformācija, kas vajadzīga, vienā gadījumā būtu daudz lielāka un attiecīgi arī pretestība, es tā pieņemu, no industriālās lauksaimniecības puses," vērtēja Felcis.
Gaujas Nacionālais parks šobrīd īsteno pirmo iniciatīvu Latvijā, kurā apzināti tiek lietots un popularizēts termins – bioreģions. Siguldas un Cēsu novadu iedzīvotāji, biedrības "Green Fest" pamudināti, aktīvi iesaistās šīs idejas realizēšanā.
"Es varu īsi ieskicēt par aktīvismu šajā reģionā to, ka mēs 2020. gadā veicām nelielu pētījumu, lai saprastu Gaujas Nacionālā parka teritorijas iedzīvotāju attieksmi par šo ideju – ko viņi domā par to, ja viņi tagad dzīvotu "bio GNP" jeb bioreģionā. Un mēs dabūjām ļoti pozitīvas attieksmes," stāstīja Felcis.
"Jau tajā brīdi gandrīz trešdaļa bija informēta par šādu iniciatīvu. Un šo pāris gadu laikā notikusi vēl tālāka attīstība. No tā ir skaidrs, ka
sabiedrības attieksme ir ļoti pretimnākoša un ļoti gatava šādai idejai, būtu jāseko tikai politiskai rīcībai," viņš vērtēja.
Ozola atzina, ka Eiropas Savienība šobrīd konkrētu rāmi bioreģioniem nenosaka, tāpēc katra valsts, katrs reģions izstrādā savus bioreģionu attīstības plānus, mērķus, kritērijus. Latvijai šādas izvēles vēl ir priekšā.
"Tas, ko mēs šobrīd esam panākuši, ir, ka Gaujas Nacionālā parka aizsardzības plānā ir ierakstīta šī bioreģiona ideja, un tagad tai Latvijā ir jāveido saturs, ko tad mēs sapratīsim ar šo bioreģionu. Vai runa būs tikai par lauksaimniecības zemju attīstību, vai skatīsimies tiešām plašāk uz visu resursu pārvaldību, kas notiek šajā reģionā," viņa skaidroja.
Raksts lasāms: https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/bioregions-ko-tas-nozime-un-ka-tads-top-latvija.a495616/
2023.gada 9.februāra raidījuma ieraksts “Bioreģioni - maza saliņa starp urbāno vidi un industriāli iekoptām lauku teritorijām” noklausāms:
Latvijas Radio 1: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/zinamais-nezinamaja/bioregioni-maza-salina-starp-urbano-vidi-un-industriali-iekoptam.a172541/
Lietotnē Spotify: https://open.spotify.com/episode/2yO8P5TM97sOY3SUYzVuPP
--
Latvijas Zinātnes padomes (LZP) Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas (FLPP) projekta “Gatavi pārmaiņām? Kopīgo dabas resursu ilgtspējīga pārvaldība” (lzp-2019/1-0319) galvenais mērķis ir izzināt pastāvošās kopīgo dabas resursu pārvaldības prakses un līdzveidot izpratni un atbildi turpinošam vides sabrukumam, kas rada pieaugošu ietekmi uz sociālo un ekonomisko realitāti Latvijas reģionos.
Pētnieciskais projekts "Gatavi pārmaiņām? Kopīgo dabas resursu ilgtspējīga pārvaldība" (lzp-2019/1-0319) tiek īstenots LU Sociālo zinātņu fakultātes (SZF) Sociālo un politisko pētījumu institūtā (SPPI), pētījumu finansē Latvijas Zinātnes padome.
