Izdota monogrāfija "Kopīgo resursu pārvaldība krīžu saplūšanas laikā"

Aktuālo globālo izaicinājumu savstarpējo saistību var raksturot ar jēdzienu - krīžu saplūšana, kur vienlaicīgi turpinoši pastāv gan vides sabrukums (klimata krīze, bioloģiskās daudzveidības strauja izzušana, vides piesārņojums), gan arī cilvēku ietekmes uz dabisko pasauli rezultātā plašāka slimību izplatība, gan arī Krievijas iebrukums Ukrainā, kas daļēji sakņojas dažādu veidu sabiedriskā, politiskā un resursu spriedzē. Šādos apstākļos var tikt izvirzīts pētniecisks jautājums – kāda ir sabiedrības gatavība krīžu saplūšanā?  

Atbildes uz to pētnieki meklēja gan balstoties uz reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju datiem par ekoloģisko rīcību – videi draudzīgas uzvedības praktizēšanu, kas tostarp atspoguļo ekoloģiska pilsoņa ideju, kā arī dažādās gadījumu izpētēs, piemēram, kopīgu resursu situācijās, kur notiek sabiedrības, ekonomikas un vides pārvaldība – Gaujas nacionālā parka attīstības plānos, bioloģiskās lauksaimniecības attīstībā, reģionos dzīvojošo kopienu vidū, tāpat arī analizējot sieviešu perspektīvu un sociālo resursu izmantošanu resiliences veidošanā.

Pētījuma rezultāti gadījumu izpētēs līdzveidoti kopā ar pētījuma dalībniekiem, lai veicinātu to pielietošanu sabiedrības, ekonomikas un rīcībpolitikas procesos. Pētījuma rezultāti tikuši apkopoti monogrāfijā "Kopīgo resursu pārvaldība krīžu saplūšanas laikā", ko izdevis Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds.

Projekta noslēguma konferencē pētnieki iepazīstināja ar galvenajiem rezultātiem un atziņām galvenajos pētnieciskajos virzienos. Konference norisinājās divās daļās – pirmajā runājot par sociālo reakciju uz vides pārmaiņām pētniecību un izziņu, savukārt otrajā daļā koncentrējoties uz kopīgo resursu ilgtspējīgas pārvaldības gadījumu izpēti un ilgtermiņa tendenču un ekoloģiska pilsoņa kontekstu.

Renārs Felcis un Elgars Felcis prezentēja monogrāfijā iekļauto pētījumu caurvijošo krīžu saplūšanas jēdzienu, ko var izmantot sociālās reakciju uz vides pārmaiņām analīzē kā apstākļus, kuros dzīvojam.

Gadījumu izpētes metodoloģijā dabas resursu pārvaldības pieredžu izziņā Latvijas reģionos Renārs Felcis akcentēja būtiskākos principus, kas tika izmantoti gadījumu izvēlē, kā arī būtiskākos nosacījumus, kas tika ņemti vērā, analizējot cilvēku un dabas resursu mijiedarbības gadījumos - Gaujas Nacionālajā parkā, meža ekosistēmu aspektos meža resursu lietošanā, bioloģiskajā lauksaimniecībā un sociālo resursu pārvaldībā.

Sociālo resursu pārvaldībā Weronika Felcis uzsvērusi kopīgo resursu pārvaldību, kas balstīta uz sieviešu reproduktīvo darbu, lai izprastu sieviešu skatījumu uz riskiem sabiedrībā un veidot noturību pret vides sabrukumu.

Projekta noslēguma konferences otrajā daļā Ieva Strode piedāvāja skaidrojumus ekoloģiska pilsoņa idejai, ko var pielietot gan ekoloģiskas rīcības attieksmju, gan videi draudzīgas uzvedības praktizēšanas analīzē, par kuru ilgtermiņa tendencēm pētījumos no 2000. līdz 2021. gadam iepazīstināja Jurijs Ņikišins, secinot, ka ekoloģiskās attieksmes kopumā ir stabilas laika gaitā ar lēnu tendenci prioritizēt vides saglabāšanu.

Monogrāfijas drukāto eksemplāru iespējams iegūt LU SZF bibliotēkā Lauvas ielā 4 tās darba laikā (https://www.szf.lu.lv/par-mums/biblioteka/). 

Monogrāfijas elektroniskā versija pieejama: https://www.szf.lu.lv/fileadmin/user_upload/szf_faili/aktualitates/2023/Kopigo_resursu_parvaldiba.pdf

Pateicamies visiem par atbalstu, dalību un iesaisti monogrāfijas tapšanā!

Pētījums tika veikts un monogrāfija izdota Latvijas Zinātnes padomes finansētā Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta "Gatavi pārmaiņām? Kopīgo dabas resursu ilgtspējīga pārvaldība" (lzp-2019/1-0319) ietvaros LU Sociālo zinātņu fakultātes (SZF) Sociālo un politisko pētījumu institūtā (SPPI).

Jautājumu gadījumā lūdzam sazināties: anete.melgalve@lu.lv .

Foto: Toms Grīnbergs