Projekta “Gatavi pārmaiņām” pētnieki piedalās starptautiskā konferencē Viļņā, prezentējot pētījuma rezultātus

Weronika Felcis un Elgars Felcis konferencē uzstājās ar prezentāciju "Gender studies and activism 2022: (re-/de-/?-) institutionalization in changing realities”.

Pētījumā aplūkota Latvijas sieviešu neaizsargātība klimata krīzes, postpandēmiju un kara draudu kontekstā. Sievietes vairāk nekā vīrieši ir norūpējušās par vides problēmām, taču tām ir mazāk resursu, lai veidotu savu noturību pret dažādām savstarpēji saistītām sociālām, politiskām, ekoloģiskām un ekonomiskām krīzēm. Viņu neaizsargātību nosaka tādi aspekti kā sieviešu politiskās tiesības piekļūt vides resursiem, kontrolēt un pārvaldīt tos. Tā kā sieviešu loma bieži vien ir saistīta ar veselīgas vides uzturēšanu mājās, darbā un sabiedrībā, kvalitatīvajā pētījumā tika pētīts nevienlīdzīgais spiediens, netaisnīgās gaidas un neizteiktās problēmas. Tā kā līdzīgs pētījums līdz šim nav veikts, pētījumā tika aicināta piedalīties plaša dalībnieku grupa. Tūlīt pēc pandēmijas ierobežojumiem un Krievijas militārās agresijas laiks 2022. gada pavasarī iejaucās datu vākšanas fāzē un rezultātā paplašināja ar sievietēm apspriesto jautājumu spektru. Vēsturiskais brīdis, kurā mēs veicām pētījumu, parādīja, ka ilgtermiņa un laikā izstieptiem riskiem sieviešu dzīvē ir sekundāra loma. Sakarā ar viņu kā aprūpētāju sociālo lomu tūlītējas problēmas parasti prasa daudz vairāk viņu uzmanības un resursu. Tas ierobežo iespējamo pielāgošanos un noturības veidošanu.

The overall study explores existing practices in management of common natural resources and co-creating understanding and responses to ongoing environmental breakdown that is increasingly putting pressures on social and economic reality in regions of Latvia. Specifically, the latter was brought to reality of many women by consolidating the usually manageable roles of care providers, house keepers and employees (also breadwinners) with minors being forced to continue education on a distance and seniors needing special care at this time. This societal arrangement of females being the primary subjects of reproductive work suddenly has put much more pressure on women of all social classes. Women who worked in service-related sectors faced new societal risks, for others like women who work in pandemic governing sectors (health care and government) work has intensified and raised emotional and psychological burden.

The research, based in feminist political ecology approach and triangulated quantitative and qualitative methods of data gathering, analyzes changing lifestyles of women in 5 rural regions of Latvia – how do they respond to this crisis, how they reflect on doing gender at their homes and whether the vastly complimented achievements of four waves of feminism changed anything in life of women in rural Latvia? Or are they rather pushed back with means of toxic femininity to traditional gender roles in times of crisis, struggling with specifically Latvian toxic masculinity at the same time[1]. 

[1] The male rate of suicide among Latvians is 29 per 100 000 of the population, compared to 4 among women; Central statistics Bureau, Latvia, 2020 

*Latvijas Zinātnes padomes (LZP) Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas (FLPP) projekta “Gatavi pārmaiņām? Kopīgo dabas resursu ilgtspējīga pārvaldība” (lzp-2019/1-0319) galvenais mērķis ir izzināt pastāvošās kopīgo dabas resursu pārvaldības prakses un līdzveidot izpratni un atbildi turpinošam vides sabrukumam, kas rada pieaugošu ietekmi uz sociālo un ekonomisko realitāti Latvijas reģionos.  

Pētnieciskais projekts "Gatavi pārmaiņām? Kopīgo dabas resursu ilgtspējīga pārvaldība" (lzp-2019/1-0319) tiek īstenots LU Sociālo zinātņu fakultātes (SZF) Sociālo un politisko pētījumu institūtā (SPPI), pētījumu finansē Latvijas Zinātnes padome.

Prezentācija