“Monogrāfijas ietvaros veiktie pētījumi ieskicē daudzās Covid-19 situācijas raisītās pārmaiņas mediju darbā: jaunu tehnoloģiju un metožu lietošanu informācijas vākšanā un intervēšanā, drošības pasākumu organizēšanu un praktizēšanu, komunikācijas kāpināšanu sociālajos tīklos, jaunu rubriku un raidījumu tapšanu. Covid-19 situācija atšķirīgi ietekmēja Latvijas mediju ekoloģiju. Tā radīja finansiālas problēmas, atstāja nopietnu ietekmi uz tiem medijiem, kuri bija/ir sliktāk pielāgojušies 21. gadsimta tehnoloģiskajai videi. Savukārt interneta mediji piedzīvoja auditorijas pieplūdumu. Sociālie tīkli kļuva par oficiālās informācijas izplatīšanas kanālu, kā arī ļāva to lietotājiem dalīties pieredzē, domās un novērojumos un piedalīties to apspriešanā, tā ļaujot sajust kopību un emocionālo atbalstu. Mediju ekoloģijas pētījums atklāj dažādas pielāgošanās darbības un izdzīvošanas stratēģijas krīzes situācijā. Pētījumos gūtās liecības atstāj pārliecību par mediju neaizstājamo lomu krīzes vadīšanā, sabiedrības noskaņojuma veidošanā un tās iesaistē solidārā kopdarbībā, veicinot sociālās ekosistēmas attīstību, par spīti neparedzamībai, sarežģījumiem, pretdarbībām un pretrunām," stāsta viena no monogrāfijas zinātniskajām redaktorēm, asociētā profesore Marita Zitmane.
Apjomīgo izdevumu veido nodaļas par mediju un sociālo tīklu informatīvo lomu, ekonomiku, medijpratību, reklāmu, digitālajām tehnoloģijām, reģionālajiem medijiem, sabiedrības noskaņojuma vadīšanu, ētiku, privātās telpas publiskajām performancēm, mājdzīvnieku mediatizāciju un daudziem citiem mediju darbības jaunajiem aspektiem Covid-19 pandēmijas radītajā krīzē. Atsevišķa nodaļa veltīta mediju darbības ārkārtas situācijās vēsturiskajai pieredzei.
Emeritētā profesore Skaidrīte Lasmane akcentēja kolektīvās monogrāfija tapšanas kontekstu: “2020. gada martā visa pasaule nonāca jaunā situācijā, arī mēs. Tādēļ projekta īstenotāju komanda pieņēma izaicinājumu – pētīt un izdarīt secinājumus par to, kas notiek ar mums, mūsu medijiem, komunikāciju un kā krīze pārveido gan sabiedrības, gan mediju ekosistēmu.” Savukārt profesore Vita Zelče atzina, ka ekoloģijas pieeja, kas aizgūta no dabaszinātnēm, ir lielisks veids, kā vienlaikus ieraudzīt mediju vidi vienlaikus tās veselumā, tās elementu kopstruktūras un to savstarpējās attiecības, kā arī iedziļināties atsevišķu jomu specifikā.
LU prorektore profesore Ina Druviete savā runā uzsvēra kolektīvās monogrāfijas “Latvijas mediju ekoloģija 2020. gada pandēmijas krīzē” starpdisciplinaritāti un plašo tematisko tvērumu. Sociālo zinātņu fakultātes dekāns profesors Jānis Ikstens un Sociālo un politisko pētījumu institūta direktore Aija Zobena akcentēja jaunizdotā pētījuma vērtīgo pienesumu sociālajās zinātnēs, it īpaši mediju un komunikācijas pētījumu jomā. LU Akadēmiskā apgāda direktore Aija Rozenšteine atzina, ka, izdodot šo monogrāfiju, apgādam ir izdevies papildināt kvalitatīvas, interesantas un mākslinieciski augstvērtīgi veidotu zinātnisko grāmatu klāstu.
Pētījums par Latvijas mediju ekoloģiju tapis LU Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūtā un Komunikācijas studiju nodaļā, īstenojot Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo projektu programmas projektu “Latvijas mediju ekoloģija: Ceturtās industriālās revolūcijas izraisīto pārmaiņu analīze” (lzp-2018/2-0260). Grāmatas autoru komandu veido mācībspēki un pētnieki, doktoranti, doktora zinātniskā grāda pretendenti un maģistra studiju programmas “Komunikācijas zinātne” absolventi: Sanita Dubra, Renārs Felcis, Viktors Freibergs, Elza Lāma, Skaidrīte Lasmane, Klinta Ločmele, Diāna Polgina, Zane Radzobe, Sandis Sauka, Velta Skolmeistere, Ojārs Skudra, Laura Uzule, Raivis Vilūns, Vita Zelče, Kaspars Zellis un Marita Zitmane.
Grāmata “Latvijas mediju ekoloģija 2020. gada pandēmijas krīzē” ir veltījums LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas lektoram un Multimediju studijas vadītājam Rolandam Tjarvem, kura dzīvi pāragri pārtrauca Covid-19.
Grāmatas izdevējs – LU Akadēmiskais apgāds. Tās dizainu veidojusi māksliniece Laura Veļa. Ar zinātniskās monogrāfijas tekstiem strādājusi literārā redaktore Agita Kazakeviča. LU Akadēmiskais apgāds piedāvā jauno grāmatu iegādāties pa apgāda draudzīgo cenu LU galvenās ēkas vestibilā un pašā apgādā.