Akadēmiskais centrs
Baltkrievijas politiskais ierocis - migranti
Pēc pašpasludinātas uzvaras 2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās Putina klēpjsuns Aleksandrs Lukašenko neguva atziņu nedz no baltkrieviem, nedz no starptautiskās sabiedrības; tā vietā to sagaidīja virkne Eiropas Savienības sankciju. Viņa tuvums un saprašanās ar Kremli, šķiet, viņu iespaidoja ieriebt ES par opozīcijas paušanu, uzsākot ekspertu raksturotu “hibrīduzbrukumu” Austrumeiropas valstīm. Viņa izvēlētais ierocis? Migranti. Un divus gadus vēlāk šie uzbrukumi vēl joprojām nav rimuši.
Īsumā par situāciju:
- 2020. gada augustā Lukašenko uzvar Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās; ASV un ES viņu neatzīst par leģitīmu amatpersonu, vēlēšanu rezultātus saucot par krāpnieciskiem.[1]
- 2020. gada novembrī ES iekļauj Lukašenko, viņa dēlu un vēl 13 Baltkrievijas amatpersonas sankcionēto sarakstam; kopā tas ir 59 cilvēku liels.[2]
- 2021. gada vasarā ievērojami palielinās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Baltijas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norāda, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti pieļauj robežas šķērsošanu.[3] [4]
- 2022. gada 24. februārī sākas Krievijas karš pret Ukrainu, kuru Baltkrievija atbalsa.[5]
- 2023. gada vasarā algotņu grupējums "Vagner" sarīko neveiksmīgu dumpi Krievijā, pēc kura norises dodas uz Baltkrieviju. Lukašenko izteic netiešus draudus par tad viņa valstī esošo "vāgneriešu" vēlmi doties uz Poliju.[6] [7]
- 2023. gada augustā Baltijas valstu un Polijas iekšlietu ministri nāk klajā ar prasību Lukašenko izraidīt "Vagner" kaujiniekus no Baltkrievijas un pārtraukt migrantu iesūtīšanu ES. Lietuva slēdz 2 robežpunktus.[8] [9]
- 2023. gada septembrī Latvijas Robežsardze ziņo par pieaugumu aizturēto nelegālo migrantu skaitā (augustā - 1615, septembrī - 1773), robežsardzes priekšnieks rosina slēgt Silenes robežpunktu, 19. septembrī tas tiek izdarīts.[10] [11]
Lielākā Austrumeiropas problēma Baltkrievijas migrantu jautājumā ir neziņa un neizpratne par Lukašenko motīviem un tā stratēģiju. Ko tieši autoritārais līderis cenšas panākt? Par ko Latvijai vajadzētu uztraukties visvairāk? No vēstures perspektīvas ir zināmi vairāki gadījumi, kuros valstis ir izmantojušas migrantus kā ieroci, lai panāktu konkrētus ārpolitiskus mērķus. Piemēram, Albānija 1990. gados šantažēja Itālijas specvienības, pieprasot humāno, ekonomisko un arī militāro palīdzību, apmaiņā pret apslolījumu ierobežot albāņu migrantu ieplūdumu Itālijā. Līdzīgi 1994. gadā haitiešu politiķis Žans-Bertrands Aristīds (Jean-Bertrand Aristride) piespieda ASV asistēt viņa atkal-iecelšanu prezidenta amatā, draudot ar lielu skaita haitiešu mobilizēšanu un raidīšanu uz ASV. Vai arī var lūkoties uz vēl nesenāku gadījumu tagadējā gadsimta sākumā, kad Lībijas līderis Muhamars al-Kadafi (Muhammar al-Qaddafi) solīja “padarīt Eiropas Savienību melnu” un muslumanisku, ja ES nepiekristu nodrošināt financiālu un cita veidu palīdzību valstij. [12] Varbūt Lukašenko pieturas pie līdzīgas stratēģijas, varbūt drīzāk vienkārši vēlas vājināt Austrumeiropas valstu robežu noturību. Lai vai kāds ir Baltkrievijas mērķis, šķiet, Latvijas īstenotā piesardzība un drošības politika atzīstama par atbilstošu un Silenes robežpunkta slēgšana 19. septembrī par pamatotu.
Mūsuprāt, latviešiem Lukašenko hibrīduzbrukums ir īpaši sāpīgs jautājums. Nespēja nodrošināt Latvijas teritoriālo integrāti ir vēsturiska brūce - PSRS okupācijas laikā no Latvijas ne tikai tika izvesti daudzi latvieši (no kuriem liela daļa neatgriezās), bet tajā arī iebrauca daudzi krievvalodīgie un citi iedzīvotāji no pārējām sociālistsiskajām republikām, atstājot kā mantojumu atjaunotajai Latvijas Republikai augstāko krievvalodīgo iedzīvotāju īpatsvaru no visām neatkarību atguvušajām valstīm. Šis ne tikai mainīja Latvijas demogrāfiju un attīstības tempu, bet arī turpina ietekmēt tās kulturālo un politisko telpu; pareizticīgo baznīca pretim ministru kabinetam/valsts kancelejai, krievvalodīgās skolas, daļa no iedzīvotājiem nespēj runāt valsts valodā - kā tikai daži piemēri. Tāpēc, kad mēs lasām par šiem tūkstošiem “nelegālo”, kuri cenšas tikt šajā valstī, nav pat svarīgi, ka viņi šeit neplāno palikt, tā vietā vēloties tikt uz Centrāl- vai Rietumeiropu, drīzāk fakts, ka viņi varētu valstī tikt, kad mēs viņus ielaist nevēlamies, kurina spriedzi starp etniskajiem latviešiem un krievvalodīgajiem. It īpaši kopš Krievijas kara Ukrainā viss krieviskais veido asociāciju ar Kremli vai Putinu. Tāpēc tas, ka migranti paši līdz šim ir bijuši sīrieši, indieši u.c. no Āzijas valstīm, nav svarīgi, jo iekļūt viņi cenšas no Kremļa puses. Tādēļ, mūsuprāt, šis jautājums ir daudz plašāks par robežām un migrāciju - drīzāk Latvijā tas var izraisīt neuzticību valstij, kas izriet no pagātnes brūcēm, grautiņus vai etniskos nemierus, ja problēma pasliktinināsies.
[1] RFE/RL’s Belarus Service. (2020, September 24). U.S., Europeans Say Belarusian Leader Illegitimate As New Crackdown Follows Surprise Swearing-In. RadioFreeEurope/RadioLiberty. https://www.rferl.org/a/lukashenka-abruptly-sworn-in-for-new-term-as-belarusian-president/30853536.htm.
[2] BBC News. (2020, November 6). EU slaps sanctions on Belarus leader Lukashenko for crackdown. BBC News. https://www.bbc.com/news/world-europe-54846049.
[3] Amoliņš, G. (2021, November 10). Sākumā desmiti, tagad jau tūkstoši: kā attīstījās migrantu krīze pie Baltkrievijas robežas. LSM.LV. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/sakuma-desmiti-tagad-jau-tukstosi-ka-attistijas-migrantu-krize-pie-baltkrievijas-robezas.a429840/.
[4] Ķezberis, U. (2021, July 29). Baltijas valstis vienojušās par koordinētu atbildi uz Baltkrievijas izraisīto migrantu krīzi. LSM.LV. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/baltijas-valstis-vienojusas-par-koordinetu-atbildi-uz-baltkrievijas-izraisito-migrantu-krizi.a414822/.
[5] Yeung, J., Renton, A., Picheta R., Upright, E., Sangal, A., Vogt, A., Macaya, M., Chowdhury, M. (2022, February 24). Russia attacks Ukraine. CNN. https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-news-02-23-22/h_82bf44af2f01ad57f81c0760c6cb697c.
[6] Loe, C. (2023, June 28). Attempted coup ends fast, leaving many questions unanswered. Economist Intelligence Unit. https://www.eiu.com/n/attempted-coup-ends-fast-leaving-many-questions-unanswered/.
[7] LETA. (2023, July 23). Lukašenko: «Vagner» kaujinieki no Baltkrievijas vēlas doties «ekskursijā» uz Poliju. LSM.LV. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.07.2023-lukasenko-vagner-kaujinieki-no-baltkrievijas-velas-doties-ekskursija-uz-poliju.a517455/.
[8] Reuters. (2023, August 28). Poland, Baltics will shut Belarus border if “critical incident” occurs. Reuters. https://www.reuters.com/world/europe/poland-baltics-will-shut-belarus-border-if-critical-incident-occurs-minister-2023-08-28/.
[9] Koškina, P. (2023, August 17). Lietuvā slēgs divus kontrolpunktus uz robežas ar Baltkrieviju. LSM.LV. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.08.2023-lietuva-slegs-divus-kontrolpunktus-uz-robezas-ar-baltkrieviju.a520564/.
[10] Jemeļjanova, D. (2023, September 11). Robežsardze rosinās slēgt Silenes robežpunktu uz Baltkrievijas robežas. LSM.LV. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.09.2023-robezsardze-rosinas-slegt-silenes-robezpunktu-uz-baltkrievijas-robezas.a523518/.
[11] Freidenfelds, D. (2023, September 19). Nelegālās migrācijas spiediena dēļ Latvija slēdz Silenes robežpunktu uz robežas ar Baltkrieviju. LSM.LV. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.09.2023-nelegalas-migracijas-spiediena-del-latvija-sledz-silenes-robezpunktu-uz-robezas-ar-baltkrieviju.a524502/.
[12] Greenhill, K. (2022, March, April) When migrants become weapons - The long history and worrying future of a coercive tactic. MIT Center for International Studies. https://cis.mit.edu/publications/analysis-opinion/2022/when-migrants-become-weapons.
