Akadēmiskais centrs
Relīzi sagatavoja LU SZF komunikācijas zinātnes 2. kursa studente Megija Piebalga.
Otrdien, 16. aprīlī, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē norisinājās “Delfi” raidījuma “Nākamais, lūdzu” rīkotās Eiropas Parlamenta (EP) kandidātu debates. Otrajā diskusijas ciklā kandidātiem bija jāsniedz komentāri par 11. aprīlī pieņemto sieviešu reproduktīvo tiesību iekļaušanu Eiropas Savienības (ES) Pamattiesību hartā.
Uz diskusiju tika aicināti visu to sarakstu EP deputāta amata kandidāti, kuru reitings martā “Delfi” pasūtītajā SKDS aptaujā bija augstāks par 2%. Šo slieksni spējušas sasniegt desmit partijas, tādējādi diskusijā tās tika sagrupētas divās grupās atbilstoši Centrālajā vēlēšanu komisijā izlozētajiem kārtas numuriem. Šī raidījuma mērķis ir palīdzēt ikvienam vēlētājam izdarīt savu izvēli.
“Suverēnās varas” deputāte Jūlija Stepaņenko norāda, ka viņas kolēģi no Eiropas Kristiešu politiskās kustības (EKPK) visi balsoja “pret” šo rezolūciju, un par to partijai ir liels lepnums. Viņa uzskata, ka šī rezolūcija nosoda ārstus, kuri savulaik atteicās veikt aborta procedūru humānu un ideoloģisku apsvērumu dēļ, uzsverot, ka rezolūcijā netiek runāts par bērnu tiesībām piedzimt. Stepaņenko piebilst, ka partija cīnījās un vēl arvien cīnās, lai tiesības uz dzīvību būtu viena no pamattiesībām. “Dzīvība ir pats svarīgākais,” uzsver deputāte.
Stepaņenko apgalvo, ka Latvijā vairāk nekā 60% bērnu aiziet bojā tikai tāpēc, ka sieviete pirms aborta nav tikusies ar speciālistu, kurš izskaidrotu viņai, kā dzīvot tālāk un kādas ir sievietes tiesības un iespējas. Svarīgi minēt, ka deputātes minētos datus nebija iespējams pārbaudīt, jo tie nav publiski pieejami.
Sandra Kalniete, kura pārstāv partiju “Jaunā Vienotība”, norāda, ka balsoja “pret” šo rezolūciju. Viņa uzsver, ka nav pret sieviešu tiesībām pārtraukt grūtniecību, bet gan uzskata, ka tas ir nacionāli lemjams jautājums. Viņasprāt, “medicīniskas manipulācijas” nav iekļaujamas ES Pamattiesību hartā. Kalniete atgādina, ka sievietēm Latvijā ir tiesības izvēlēties, vai pārtraukt grūtniecību: “Es uzskatu, ka tās tiesības katrai ir personīgi dotas.”
Partijas “Progresīvo” līdere Elīna Pinto uzsver, ka viņai ir skaidra nostāja šajā jautājumā: “Es runāju gan kā sieviete, gan kā latviete, gan kā eiropiete, gan kā trīs bērnu mamma. Manā izpratnē 21. gadsimta Eiropa un Latvija ir balstīta uz to, ka katrai sievietei ir brīvība lemt par savu likteni, ķermeni un veselību.” Deputāte uzstāj, ka Latvijā ir nepieciešams apgūt kvalitatīvu veselības mācību, tai skaitā tēmas par reproduktīvo veselību un cieņpilnām seksuālām attiecībām.
Pinto komentē arī Kalnietes teikto: “Mēs nedrīkstam slēpties aiz tādām frāzēm kā “tā ir katras nacionālās valsts izvēle”, jo Eiropā sievietes vērtība un brīvība nedrīkst būt atkarīga no tā, kurā valstī viņa šajā laikā dzīvo.”
Inese Āboliņa no “Zaļo un Zemnieku savienības” uzskata, ka sievietēm un ģimenēm ir jābūt iespējai izvēlēties savu likteni. Viņa uzsver, ka partijas EP programmā ir teikts, ka “Zaļo un Zemnieku savienība” iestājas par sociālā taisnīguma un cilvēktiesību ievērošanas veicināšanu visā ES.
Politiskās partijas “Stabilitātei!” deputāts Ņikita Piņins atzīst, ka atbalsta sieviešu tiesības, it īpaši, ja tas apdraud viņu veselību. Viņš tomēr uzsver, ka lielākā daļa no partijas “Stabilitātei!” ir ticīgi cilvēki, tāpat kā liela daļa no Latvijas, tāpēc viņi kā politiskais spēks tādas iniciatīvas nespēj atbalstīt.
Konteksts
11. aprīlī pieņemtajā rezolūcijā, par kuru balsoja 336 deputāti, 163 balsoja “pret” un 39 atturējās, Eiropas Parlaments vēlas ES Pamattiesību hartā nostiprināt tiesības uz abortiem. EP deputāti uzsver, ka nosoda sieviešu tiesību ierobežošanu un jebkādus mēģinājumus ierobežot vai atcelt pastāvošo seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību un dzimumu līdztiesības aizsardzību, kas notiek visā pasaulē, tostarp ES dalībvalstīs.
Deputāti rosina grozīt Pamattiesību hartas 3. pantu, nosakot, ka “ikvienai personai ir tiesības uz ķermeņa autonomiju, brīvu, informētu, pilnīgu un universālu piekļuvi seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpei un tiesībām, kā arī visiem saistītajiem veselības aprūpes pakalpojumiem bez diskriminācijas, ieskaitot piekļuvi drošam un likumīgam abortam”.
