Sabiedriski finansētie plašsaziņas mediji Eiropā pieredz virkni dažādu izaicinājumu, starp kuriem ir sabiedrības uzticības krīze, politiskais spiediens un finansējuma trūkums. Paralēli tam digitālo tehnoloģiju ietekme uz informatīvo vidi un mākslīgā intelekta straujā ienākšana teju visās sadzīves jomās papildina gan izaicinājumu, gan jauno iespēju klāstu.
Lai gan iepriekš minētais skar arī komercmedijus, tieši sabiedriskie mediji, ņemot vērā, ka tos tiešā vai pastarpinātā veidā finansē valsts iedzīvotāji, ir šo izacinājumu un iespēju avangards. Tie ir ne tikai pirmie, kas apgūst jaunos ziņošanas un sabiedriskās sasniegšanas veidus, bet ir tie, kas izjūt sabiedrības un politiķu spiedienu.
Lai apkopotu pārmaiņas un problēmas, ko pieredz mediju darbinieki, Austrijas sabiedriskais medijs ORF (Österreichischer Rundfunk) regulāri veido popularizinātnisku rakstu krājumu, kura tapšanās piedalās pētnieki un mediju speciālisti no Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Situāciju, kurās atrodas Latvijas sabiedriskie mediji, publikācijā “Latvijas sabiedrisko mediju apvienošana valodas diskursa un agresijas ēnā”, analizēja Dr.sc.comm. asociētā profesore Marita Zitmane, Mg.sc.soc. pasniedzējs Mārtiņš Pričins un Mg.sc.soc. pasniedzējs Raivis Vilūns.
“Latvijas sabiedriskie mediji, atjaunojoties valsts neatkarībai, saglabāja sistēmu ar nodalītu sabiedrisko televīziju (LTV) un radio (LR), kuri baudīja pilnīgu redakcionālu un institucionālu neatkarību. Ideja par savienošanu, sekojot BBC un citu Eiropas sabiedrisko mediju paraugam, dažādos līmeņos apspriesta jau vairāk nekā desmitgadi, bet tās realizācija uzsākta tikai 2024. gadā. Par centrālo jautājumu, kā liecina publiskās debates, kļuvusi krievu valodas klātbūtne sabiedriskajos medijos. Paralēli tam tiek risināti atalgojuma, satura un formāta jautājumi, bet profesionāļi un nozares uzraugi brīdina par riskiem vārda brīvībai,” raksta pētnieki.
Rakstā tiek apskatītas publiskās diskusijas par krievu valodās klātbūtni, kur no vienas puses tiek izvirzīts jautājums, vai nepieciešams sabiedriskais medijs krievu valodā, bet no otras puses tiek demonstrēti dati, kas sociālo mediju gadījumā liecina par iespēju paust Latvijas valsts pozīciju un ziņojumiem, kas izteikti krieviski, iziet ārpus Latvijas informatīvās vides, uzrunājot plašākas auditorijas. Proti, tiek uzsvērta dilemma un demonstrēts, ka sabiedrisko mediju apvienošanās kontekstā latviešu valodas satura veidotāji, visticamāk, tuvākajā laikā būtiskas pārmaiņas nepieredzēs, kamēr krievu redakcijas var tikt ar valsts un netieši sabiedrības lēmumu likvidētas.
Krājumā “The Future of Public Service Media in the European Union” publicēti raksti arī no pārējām 28 valstīm. Tajā ir publicēti padziļināti raksti, kas apskata tādas tēmas kā “Kāpēc nepieciešami reģionālie mediji”, “Mediju brīvības kā demokrātijas stūrakmeņa nozīme” u.c.
Ar publikācijām pilnā to apjomā angļu valodā var iepazīties šeit: https://zukunft.orf.at/show_content.php?sid=147&pvi_id=2415&pvi_medientyp=t&oti_tag=Texte