Latvijas Universitātes pētnieki Dr. Ieva Birka un Dr. Didzis Kļaviņš prezentējuši savu pētījumu Helsinku drošības forumā

Foruma laikā Latvijas Universitātes pētnieki, kopā ar saviem kolēģiem no Somijas, Dr. Mikaelu Vīgelu (Mikael Wigell), un Vācijas pētnieci Aleksandru Frīdi (Alexandra Friede), prezentēja pētījuma rezultātus paneļdiskusijā "No apātijas līdz rīcībai – gatavības veicināšana pilsētās Latvijā, Somijā un Vācijā".

Prezentācijā tika publicēti dati no projekta "Prepared Together: Stronger Together”, kuru finansē Baltijas jūras valstu padomes (CBSS) 2023. gada Projekta atbalsta fonds (PSF). Pateicoties šim finansējumam, pētnieki no Somijas, Vācijas un Latvijas īstenoja aptauju trijās valstīs, lai novērtētu apdraudējuma uztveri, informētības un gatavības līmeni. Katrā valstī tika aptaujāti vairāk nekā 1000 respondentu dažādās pilsētās.

Aptaujas rezultāti ir ļoti interesanti, izceļot būtiskas atšķirības apdraudējuma uztverē un nepieciešamību pēc vairāk informācijas un palīdzības, gatavojoties cilvēka izraisītām vai dabas katastrofām. Piemēram, kamēr somi un vācieši ir ļoti nobažījušies par potenciālajām sekām un dabas katastrofām, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, piemēram, vētrām vai plūdiem, Rīgas iedzīvotājus vairāk satrauc piegādes pārtraukumi un valsts ekonomiskā situācija. Vācieši arī ir daudz pesimistiskāki par nākotni – 59% pilsētu iedzīvotāju atbildēja, ka viņi sagaida lielu katastrofu vai ārkārtas situāciju nākamo desmit gadu laikā, kamēr Rīgā šis rādītājs bija tikai 31%, bet Helsinkos – 39%. Līdz ar to arī gatavības līmenis Rīgā un Helsinkos būtiski atšķiras – tikai 7% Rīgas iedzīvotāju ir pietiekami nepieciešamie krājumi 24 stundām, un šokējoši arī tikai 12% Helsinku iedzīvotāju ir sagatavoti tikai 24 stundām. Visās trīs valstīs ir izteikta vēlme saņemt vairāk detalizētas informācijas par to, kā rīkoties katastrofu vai ārkārtas situāciju gadījumā – 69% Rīgā, 73% Vācijā un 80% Helsinkos vēlas papildu informatīvu atbalstu no varas iestādēm. Lai iedzīvotāji būtu kā daļa no totālas Eiropas aizsardzības modeļa, vietējām un nacionālajām valsts pārvaldes iestādēm visās trijās valstīs vēl ir daudz darāmā.

Lai iegūtu sīkāku informāciju par projektu un tā īstenošanas gaitu, lūdzu, sazinieties ar Dr. Ievu Birku (ieva.birka@lu.lv) vai Dr. Didzi Kļaviņu (didzis.klavins@lu.lv).

"Šī publikācija ir finansēta ar Baltijas jūras valstu padomes (CBSS) Projekta atbalsta fonda (PSF) līdzekļiem. 

CBSS nenodrošina nekādas garantijas attiecībā uz informācijas precizitāti vai pilnīgumu šajā publikācijā. Publikācijā paustie viedokļi, atziņas, interpretācijas un secinājumi ir tikai autoru pašu viedokļi un nepārstāv CBSS oficiālo nostāju." 

“This publication has been funded by the Council of the Baltic Sea States (CBSS) Project Support Facility (PSF). 

The CBSS does not make any warranties with respect to the accuracy or completeness of the information in this publication. The views, findings, interpretations and conclusions expressed in the publication are those of the author(s) and do not necessarily represent the official position of the CBSS.”