Cilvēka, sabiedrības un pārvaldes zinātņu projekti

Horizon-2020 (Informationand Communication Technologies Call H2020-ICT-2016-2017) projekta “COMPACT: From Research to Policy Through Raising Awareness of the State of the Art on Social Media and Convergence” (2017–2020) mērķis ir veicināt jaunāko tehnoloģiju nozīmes izpratni sabiedrības līderu vidū sociālo tīklu un mediju konverģences kontekstā. Projekta ietvaros tiek analizētas publikācijas, nacionālie likumdošanas akti u.c. dokumenti par sociālajiem medijiem un to tehnoloģijām.

Projekta koordinators ir Īrijas Nacionālā universitāte Golvejā (National University of Ireland Galway). Tā īstenošanā piedalās Komunikācijas un mediju skola (Škola Komunikacie a Medii) (Slovākija), Datu biznesa centrs (Data Poslovne Storitve) (Slovēnija), Paneiroptas ICT&SME asociācijas e-biznesa tīkls (PanEuropean ICT&Ebusiness Network for SME Association) (Beļģija), Bulgārijas programmēšanas kompāniju asociācija (Sdruzenie Bulgarska Asociaciana Softuernite Kompanii Bascom (BASCOM)) (Bulgārija), Jozefa Stefana institūts (Institut Jozef Stefan) (Slovēnija), uzņēmums “Ontotext AD” (Bulgārija), Nevalstiskā Eiropas inovāciju aģentūras organizācija (Non-governmental Organization Agency of European Innovations (AEI)) (Ukraina), uzņēmums “Media 21 Foundation (M21F)” (Bulgārija), Portugāles Katoļu universitāte (UniversidadeCatolicaPortuguesa) (Portugāle), Sabiedrības attīstības partnerības biedrība (Partnerstvoza Drustveni Razvoj Udruge) (Horvātija), uzņēmums “IT-Forum” (Dānija), Grieķijas Eiropas un ārpolitikas fonds (Hellenic Foundation for European and Foreign Policy (ELIAMEP)) (Grieķija), uzņēmums “MEDIA FRAME LTD” (Apvienotā Karaliste).

LU pētnieku grupas vadītāja profesore Vita Zelče, pētnieki – docente Līva Brice, doktora zinātniskā grāda pretendents Raivis Vilūns un doktora zinātniskā grāda pretendente Sanita Burķīte. Viņi vāc un apkopo datus projekta datubāzei, gatavo publikācijas, organizē publicitātes pasākumus. Projekta specifika ir dažāda tipa institūciju – universitāšu, biznesa uzņēmumu, NVO, mediju – sadarbība. 2019. gada decembrī LU notika projekta COMPACT seminārs “Disinformation, Media Literacy, and Social Media Regulation”.

Projekta tīmekļvietne http://compact-media.eu/

Valsts pētījumu programmā „Covid-19 seku mazināšanai” līdz 2020. gada beigām tiek īstenoti 10 projekti trīs tematiskajās jomās. Programmas galvenais mērķis ir ierobežot Covid-19 infekcijas slimības izplatību un aizsargāt iedzīvotājus, lai, īstenojot inovatīvus augstas gatavības zinātniskus projektus, steidzami atjaunotu ekonomisko darbību un sociāli aktīvu ikdienas dzīvi.

Viens no šiem 10 projektiem ir “Dzīve ar COVID-19: Novērtējums par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē” (VPP-COVID-2020/1-0013). Projekta mērķis ir novērtēt Latvijas valsts un sabiedrības gatavību un izmantoto mehānismu efektivitāti krīzes pārvarēšanā un sagatavot priekšlikumus turpmākās rīcības scenārijiem, lai stiprinātu sabiedrības noturību pret krīzēm nākotnē. Pētījuma galvenais rezultāts būs izsmeļošs pārskats par COVID-19 krīzes daudzpusīgo sociāli ekonomisko ietekmi uz Latvijas sabiedrību.

Projekta zinātniskā konsorcija vadošā institūcija ir Rīgas Stradiņa universitāte (RSU, projekta vadītāja Alise Tīfentāle), projekts tiek īstenots sadarbībā ar zinātniekiem no Latvijas Universitātes (LU), Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (RTA), Vidzemes Augstskolas (VA), kā arī Elektronikas un datorzinātņu institūta (EDI). Projektu veido piecas darba grupas un administratīvās vadības grupa, kurās iesaistīti pētnieki no dažādām institūcijām. Tas ļauj visefektīvāk apvienot unikālu pieredzi, zināšanas, resursus un datus, ar mērķi rast atbildes uz tiem jaunajiem jautājumiem, kurus mums šobrīd uzdod jaunā dzīve ar COVID.

Sociālo pakalpojumu nodrošinājums tiek pētīts darba grupā “Pārmaiņas darba tirgū un nodarbinātības struktūrās, jaunā loģika sociālo pakalpojumu sniegšanā” (vadītāja prof. Feliciana Rajevska, VA). Šī zinātnieku grupa analizēs sociālo pakalpojumu pieejamību un pārmaiņas nodarbinātībā, it īpaši tajos aspektos, kurus ierobežojumi un pāriešana uz attālināto darbu ir skārusi visvairāk. Sociālo pakalpojumu nodrošinājuma izpētē tiks veikta sociālo dienestu un sociālo pakalpojumu sniedzēju internetaptauja, intervijas ar sociāla darba speciālistiem dažādās institūcijās, kā arī kritisko gadījumu analīze. VA, LU un RSU zinātnieki kopīgi izstrādās izvērtējumu un priekšlikumus par valsts un pašvaldību nodrošināto sociālās aizsardzības pasākumu efektivitātes un pārklājuma nodrošinājumu, to ietekmi uz dažādu sociāli demogrāfisko grupu atbalstu krīzes situācijā un iedzīvotāju labklājības līmeņa nodrošināšanā. Tāpat tiks sagatavots novērtējums par būtisku sociālo pakalpojumu pieejamības ierobežojumu īstermiņa un vidēja termiņa ietekmi. LU SZF pētnieku uzdevums ir veikt sociālo dienestu un sociālo pakalpojumu sniedzēju internetaptauju, novērtēt sniegto sociālo pakalpojumu ierobežojumus un to ietekmi, kā arī izstrādāt rekomendācijas politikas veidotājiem un sociālās darba profesionāļiem, lai stiprinātu reaģētspēju, uzlabotu sociālo pakalpojumu pieejamību krīzes situācijās un sekmētu noturību pret krīzēm nākotnē.

Latvijas zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta “Dezinformācijas un sazvērestību radītie riski demokrātijai: Latvijas pieredzes pārlūkošana” (2020–2022) mērķis ir starpdisciplinārā griezumā izpētīt dezinformācijas un sazvērestību vēstījumu vietu Latvijas informācijas telpā, kā arī tās ietekmi uz cilvēku dzīvi, veselību, drošību un labklājību, iztirzājot Latvijas sabiedrības pieredzi 20. gadsimta totalitārisma laikmetā un periodā pēc neatkarības atgūšanas, un izvērtēt dezinformācijas un sazvērestību radītos riskus mūsdienu demokrātijai un tās vērtībām. Jaunradīto zināšanu uzdevums ir veidot sapratni par dezinformāciju un aizraušanos ar sazvērestībām un sekmēt faktu pārbaudi un kritiskās domāšanas kultūras attīstību Latvijā.

Pētījums norit divos galvenajos virzienos: 1) vēstures pētījumā tiek analizētas dezinformācijas plūsmu un ticības sazvērestībai dinamika kopš 20. gs. 30. gadu vidus, kad Latvija pārstāja būt demokrātiska valsts un piedzīvoja divas totalitāru valstu okupācijas; 2) dezinformācijas un sazvērestību esamība mūsdienu Latvijas informatīvajā telpā, it īpaši digitālajos medijos. Pētījuma rezultāti tiks atspoguļoti kolektīvā monogrāfijā, zinātniskos rakstos un ziņojumos.

Projekta vadītāja – profesore Vita Zelče, galvenie izpildītāji – profesore Ilze Matīse-Van Houtena un profesors Viesturs Zanders, pētnieki – emeritētā profesore Skaidrīte Lasmane, asociētais profesors Ojārs Skudra, asociētā profesore Marita Zitmane, docente Zane Radzobe, doktora zinātniskā grāda pretendents Oskars Gruziņš, doktora zinātniskā grāda pretendents Mārtiņš Pričins un doktorante Lilija Romanova. Projekta īstenošanā piedalās arī Latvijas Okupācijas muzeja Audiovizuālo materiālu krātuves vadītāja Lelde Neimane un krātuves speciāliste Evita Feldentāle.

Projekta LZP reģistrācijas numurs Nr. lzp-2019/1-0278.

2013. gada decemebrī Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte uzsāka jauna projekta īstenošanu „Inovatīvu reģionālās attīstības diagnostikas instrumentu izstrāde”. Šī projekta mērķi ir izveidot jaunu multidisciplināru zinātnisko grupu un veikt pētījumus vairākos integrētos virzienos, radot zinātnisku pamatu efektīvai reģionālajai politikai.  Pētījumu rezultātā tiks izstrādāti inovatīvi instrumenti reģionālās attīstības niansētai diagnosticēšanai, izstrādātas rekomendācijas par konkrētās teritorijas attīstības novērtēšanai un salīdzināšanai nepieciešamo informāciju, ļaujot kā valsts, tā pašvaldību institūcijām veikt ievērojami precīzāku situācijas analīzi, efektīvākas reģionālās attīstības politikas veidošanai. 

Zinātniskā grupa veiks pētījumus vairākos tematiskajos virzienos: (1) darbaspēka reģionālā pieprasījuma novērtēšana un prognozēšana; (2) sociālo pakalpojumu kvalitātes un nākotnes pieprasījuma novērtēšana; (3) vietējo kopienu attīstība; (4) dažādiem pielietošanas mērķiem atbilstošu teritoriju attīstības kompozītindikatoru izstrāde.

Šī projekta realizācijā piedalās vadošie pētnieki, jaunie zinātnieki un doktoranti no LU SZF SPPI un LVAEI un viens ārvalstu zinātnieks.

ESF 1.1.1.2. aktivitātes projekta „Inovatīvu reģionālās attīstības diagnostikas instrumentu izstrāde” (vienošanās Nr. 2013/0057/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/065 ) darba grupa 2014. gada otrajā pusgadā turpināja darbu pie līdzšinējo diagnostikas instrumentu izvērtēšanas un atšķirīgu attīstības vajadzību un problēmu noteikšanas teritoriju attīstības novērtēšanā.

Šajā nolūkā tika organizēti vairāki ekspertu semināri, kuros pieaicināti eksperti iepazīstināja ar aktuālajām problēmām reģionālās attīstības mērīšanas jomā, kā arī tika apspriesti lauka darba organizācijas un metodoloģijas jautājumi.

Pētnieki strādāja pie lauka darba sagatavošanas. Lai novērtētu attīstības vajadzības un problēmas teritoriju attīstības novērtēšanā, projektā plānots izmantot gan kvantitatīvās, gan kvalitatīvās metodes. Datu ieguves metodes un analīzes stratēģijas tika apspriestas seminārā 10.jūnijā. Lai izstrādātu instrumentāriju lauka darba veikšanai kvalitatīvo datu ieguvei - identificētu intervējamās personas, sagatavotu interviju vadlīnijas, izvēlētos izpētes teritorijas utt. – tika uzaicināta eksperte prof. I.Brikše. Par anketu aptaujas metodoloģijas problēmām diskusijā piedalījās uzaicinātais eksperts prof. A.Tabuns.

Diskusijā par reģionālās attīstības mērīšanas metodoloģiju (17.06.) ar ziņojumiem uzstājās Jānis Kauliņš (LU doktorants) un Pārresoru koordinācijas centra attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas vadītājsVladislavs Vesperis.

V.Vesperis norādīja uz nepieciešamību pilnveidot reģionālās attīstības novērtēšanas sistēmu, īpaši pievēršoties plānošanas reģionu Teritoriālās attīstības indeksa un tajā ietilpstošo indikatoru analīzei. Teritoriju attīstības indeksa pilnveidošana sekmēs efektīvāku reģionālās attīstības novērtēšanu un reģionālās politikas īstenošanu. Diskusijā tika apspriesta dažādu datu pieejamība un to izmatošana projektā plānoto indeksu izstrādē.  

J.Kauliņš iepazīstināja ar ilgtspējīgas attīstības pārvaldības indikatoru sistēmu.Indikatori kā galvenais ilgtspējīgas attīstības pārvaldības novērtēšanas informatīvais instruments pēdējā laikā strauji kļūst arvien aktuālāki plānošanas dokumentu izstrādāšanas un novērtēšanas procesā. Valsts un perspektīvā arī municipālā plānošana un dažādu griezumu tematiskā plānošana (piekraste, aglomerācijas, nozares u.tml.) prasa aizvien labāk izstrādātus principus indikatorusistēmu veidošanai, informatīvo bāzi to nodrošināšanai un praktiskas rekomendācijas to lietošanai.

Jūnijā beigās un augusta sākumā pētnieki devās lauka darbā kvalitatīvo datu ieguvei. Lai iegūtu konkrētās teritorijas attīstības plānošanai nepieciešamo informāciju atšķirīgu attīstības vajadzību un problēmu noteikšanai, jūlijā notika lauka darbs Jaunpils, Talsu un Kandavas novadā, kurā piedalījās lielākā daļa projektā iesaistīto pētnieku. Atgriežoties pēc atvaļinājuma, pētnieki turpināja lauka darbu, devās uz Rēzeknes, Viļānu un Gulbenes novadu. Lauka darbā tiak veiktas intervijas ar pašvaldību vadītājiem, sociālo dienestu pārstāvjiem uzņēmējiem, NVO pārstāvjiem u.c. Intervijās tika iegūta informācija par dažādu iesaistīto pušu skatījumu uz novadu attīstību, specifiskajām problēmām un vajadzībām.

Viens no nozīmīgākajiem pasākumiem kvantitatīvo datu ieguvei projektā ir aptauja. Tika plānots veikt Rīgas pilsētas pastāvīgo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem un Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem aptauju projekta realizācijas vajadzībām. Ir plānots aptaujāt 800 respondentus Rīgas pilsētā, izmantojot izlases metodes, kam jānodrošina reprezentativitāte attiecībā pret 18-74 gadu vecu Rīgas pastāvīgo iedzīvotāju kopumu, kā arī 1000 respondenti 6 Latvijas statistiskajos reģionos (Rīga, Vidzeme, Latgale, Pierīga, Kurzeme, Zemgale). Izlasei jānodrošina reprezentativitāte attiecībā pret 18-74 gadu vecu Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju kopumu. Aptauja tika veikta 2014.gada septembrī-oktobrī.

Valsts pētījumu programmā „Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai ” laikā no 2018. gada decembrim līdz 2021. gadam tiek īstenoti pieci projekti sociālajās un humanitārajās zinātnēs, lai risinātu valsts un sabiedrības ilgtspējīgas attīstības jautājumus – pilsoniska un iekļaujoša sabiedrība; etnisko un sociālo grupu loma Latvijas kultūras vēsturē; ģeopolitiskās un starptautiskās norises kā starptautisks konteksts valsts attīstībai; Latvijas izaicinājumi demogrāfijā un migrācijā.

LU ir vadošais partneris projektā “Ilgtspējīgas un saliedētas Latvijas sabiedrības attīstība: risinājumi demogrāfijas un migrācijas izaicinājumiem” (vad. Prof. Zaiga Krišjāne, VPP-IZM-2018/1-0015). Projekts uzsākts 2018. gada decembrī, ilgums 36 mēneši. Tā mērķis ir attīstīt cilvēkkapitālu un paplašināt zināšanu bāzi par Latvijai nozīmīgiem izaicinājumiem demogrāfijā un migrācijā, par kultūras nozīmi teritoriju revitalizācijā, par intelektuālā darbaspēka kustību, tostarp talantu migrāciju, par reģionālo kontekstu šajos jautājumos, nodrošinot pētniecības rezultātu pieejamību sabiedrībai, kā arī sniedzot rīcībpolitikai nepieciešamos risinājumus. Projektu īsteno Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte, kā arī Sociālo zinātņu fakultāte; tajā iesaistīts Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Reģionālistikas zinātniskais institūts un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultāte. Projektu īstenos vairāk kā 20 pētnieku, kā arī pārstāvēto zinātņu nozaru un apakšnozaru maģistra un doktora studiju programmu studenti.

LU ESZF pēntieku grupas uzdevums ir padziļināti pētīt talantu jeb augsti kvalificēta darba spēka starptautisko migrāciju un novērtēt migrācijas un demogrāfisko pārmaiņu ietekmi uz sabiedrību, ņemot vērā “smadzeņu cirkulācijas” potenciālu un talantu piesaistes iespējas, kas ir būtiski, lai sekmētu inovācijas reģionos. Padziļināta uzmanība pievērsta gan talantu remigrācijai, gan trešo valstu kvalificēta darbaspēka imigrācijai, aplūkojot šķēršļus un iespējas, ar ko sastopas atbraucēji.

“Latvijas mediju ekoloģija: Ceturtās industriālās revolūcijas izraisīto pārmaiņu analīze” ir pētniecisks projekts plašsaziņas līdzekļu un komunikācijas zinātnes nozarē. Pētījuma mērķis ir izzināt Latvijas mediju ekoloģijas situāciju, tās stipros un vājos posmus, it īpaši nepatiesas informācijas un tīšas dezinformācijas klātbūtni un ietekmi uz cilvēku ikdienu un lēmumiem. 

Projekta īstenošanas rezultātā tiks radītas jaunas zināšanas par Latvijas mediju ekoloģiju, tajā notiekošajām izmaiņām un viltus ziņu vietu kopējā ekoloģijā un cilvēku ikdienā. Pētījuma pamatā ir trīs teorētiskās pieejas – mediju ekoloģijas, mediju paaudzes un pēcpatiesības teorētiskās koncepcijas.

Projektā tiks radītas zināšanas par informatīvo telpu un tās izaicinājumiem, dezinformācijas un informatīvās vides piesārņojuma ietekmi uz Latvijas sabiedrību, mediju loma drošas sabiedrības attīstībā, tiks iztirzāta Latvijas mediju vides kvalitāte un iedzīvotāju medijpratība

Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu ar saimniecisko darbību nesaistīts projekts „Latvijas mediju ekoloģija: Ceturtās industriālās revolūcijas izraisīto pārmaiņu analīze”, projekta LZP reģistrācijas numurs lzp-2018/2-0260.

Projekts tika īstenots, sadarbojoties četru valstu (Latvijas, Rumānijas, Spānijas un Rumānijas) pētniekiem un jomas profesionāļiem no Eiropas Probācijas konfederācijas (Confederation of European Probation-CEP). Projekts norisinājās no 2018. gada oktobra līdz 2021. gada martam.

Latviju pārstāvēja Latvijas Universitāte (vadošā pētniece asoc.prof. Līga Rasnača un pētnieks dr. sc.soc. Anvars Zavackis). Projekta mērķis bija noskaidrot, kā ES dalībvalstīs tiek īstenoti ES ietvarlēmumi 829 un 947, kā arī veicot aptauju un iesasitīto pušu intervijas, izstrādāt rokasgrāmatu, organizēt apmācības un pieredzes apmaiņu. Latvijas pārstāvji organizēja Baltijas valstu semināru (workshop), piedalījās rokasgrāmatas izstrādē un nobeiguma konferencē.
Vairāk informācijas angļu valodā: https://probationobservatory.eu/ 

PONT Project results

2016.gada 1.martā Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūtā ir uzsākta Interreg Baltijas jūras reģiona programmas transnacionāla trīs gadu projekta “Sociālā spēcināšana reģionos” (SEMPRE) īstenošana. Projekta mērķis ir veidot inovatīvus un ilgtspējīgus sociālās spēcināšanas rīkus reģionos mītošo marginālo un ievainojamo sociālo grupu pārstāvjiem. Mērķa sasniegšanai ir veicami vairāki uzdevumi, sākotnēji tie ir gala lietotāju vajadzību izzināšana un mikroprojektu īstenošana, ko veiks sociālo pakalpojumu sniedzēju institūcijas. Projektā SEMPRE ir iesaistītas visas astoņas Eiropas Savienības dalībvalstis, kas robežo ar Baltijas jūru. Projekta konsorciju veido 16 partneri, kas pārstāv dalībvalstu augstskolas, sabiedrības pārvaldības institūcijas, sociālo uzņēmējdarbību un pilsonisko sabiedrību. Projektu 85% apjomā jaunajās dalībvalstīs un  80% apjomā senajās dalībvalstīs finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds. SEMPRE ir Eiropas Teritoriālās sadarbības un sadarbības ar sabiedrību projekts. Projekta vadošais partneris ir Vācijas Šlesvigas-Holšteinas federālās zemes diakonija.

Sociālā darba terminoloģijas vārdnīcas izstrādes projektu finansēja Latvijas Republikas Labklājības ministrija (reģistrācijas numurs LM2018/24-1-1321/42).

Vārdnīca ir nepieciešama kā būtisks izglītojošs, informatīvs un atbalstošs rīks sociālā darba īstenošanai ikdienā, sociālā darba izglītības nodrošināšanā, kā arī sociālās politikas attīstīšanā, lai būtu iespējams ievērot vienotu izpratni par sociālā darba terminoloģijas lietojumu latviešu valodā, ņemot vērā pasaulē vērojamās jaunākās tendences. Vārdnīcas izstrādes mērķis ir nodrošināt metodisko atbalstu sociālā darba speciālistiem, aptverot sociālā darba problemātiku visplašākajā nozīmē, veidot terminu vienotu izpratni, kas atbilst starptautiski lietotai sociālā darba terminoloģijai, teorijai un praksei, turklāt definīcijas un šķirkļa satura izklāsts ir atbilstošs Latvijas situācijai.

Vārdnīcas šķirkļu skaits ~ 1300, projekta izstrāde noritēja laikā no 2019. gada marta līdz 2022. gada oktobrim. Visā vārdnīcas izstrādes gaitā notiek aktīva sadarbība ar sociālā darba jomas profesionālajām organizācijām (piemēram, Sociālo darbinieku biedrību, Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienību, Latvijas Supervizoru apvienību, Latvijas Pašvaldību sociālās aprūpes institūciju apvienību, Latvijas bāriņtiesu darbinieku asociāciju u.c.), ar augstākās izglītības iestādēm, ar nozaru ministrijām, ar tiesībsargājošām, bērnu tiesību aizsardzības, veselības aprūpes un izglītības iestādēm, ar Nodarbinātības valsts aģentūru, Ieslodzījuma vietu pārvaldi, Valsts probācijas dienestu u.c., kā arī ar attiecīgo jomu profesionāļiem.

Vārdnīcas projekta īstenošanu vada asociētā profesore Baiba Bela un asoc. prof. Līga Rasnača. Darba grupā ir SZF docente Ieva Ozola, Dr. paed. Vita Roga-Wiles, kā arī sociālās darbinieces, doktora grāda pretendentes Aiga Romāne-Meiere un Endija Rezgale-Straidoma. Vārdnīcas redkolēģijā strādā Rīgas Sociālās pārvaldes vadītājs Mārtiņš Moors, Mg. Sc. Mg. Iur. , Signe Dobelniece, Dr. phil. sociālajā darbā un RSU sociālā darba katedras vadītāja, asociētā profesore Lolita Vilka.

Sociālā darba terminoloģijas Vārdnīcas izstrādes mērķis ir nodrošināt metodisko atbalstu sociālā darba speciālistiem, aptverot sociālā darba problemātiku visplašākajā nozīmē, veidot terminu vienotu izpratni, kas atbilst starptautiski lietotai sociālā darba terminoloģijai, teorijai un praksei, turklāt definīcijas ir atbilstošas Latvijas situācijai.

LR Labklājības ministrija. Pasūtītāja reģistrācijas numurs LM2018/24-1-1321/4