Kolektīvās atmiņas pētniecības laboratorija

Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta Kolektīvās atmiņas pētniecības laboratorija (KoL) veic starpdisciplinārus kolektīvās atmiņas, pagātnes lomas šodienā, atmiņas un vēstures politikas, pagātnes reprezentācijas medijos, publiskajā telpā un kultūrā, kā arī identitātes pētījumus.

Kolektīvās atmiņas pētniecības laboratorijas direktore ir Dr. hist. Vita Zelče (vita.zelce@lu.lv)

Kolektīvās atmiņas pētniecības laboratorijas darbības mērķi:

• starpdisciplināras kolektīvās atmiņas pētniecības veicināšana LU, tās rezultātu integrēšana akadēmiskajā apritē, akadēmiskajā izglītībā un popularizēšana sabiedrībā
• piedalīšanās starptautisko un vietējo zinātnisko un lietišķo pētījumu programmu un uzsaukumu izsludinātājos atklātajos konkursos un finansējuma piesaiste
• dažādu pētniecības perspektīvu (sociālo, humanitāro, dabas un eksakto zinātņu) attīstīšana balstoties kolektīvās atmiņas pētnieciskajās pieejās
• kolektīvās atmiņas pētniecības profilu attīstīšana un nostiprināšana Latvijas zinātniskajā apritē
• Latvijas kolektīvās atmiņas pētniecisko aktivitāšu iesaistīšana starptautiskajā kolektīvās atmiņas izzināšanas apritē, profesionālās sadarbības koordinēšana un veicināšana;
• jauno zinātnieku atbalstīšana un iesaistīšana starptautiskajā apritē

No 2013. līdz 2022. gadam Kolektīvās atmiņas pētniecības laboratorija darbojās ar nosaukumu – Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta Sociālās atmiņas pētniecības centrs (SAPC).

Kolektīvās atmiņas pētniecības laboratorijas aktualitātes Facebook lapā.

Projekts “LIVINGMEMORIES” ir starpdisciplinārs sociālo un humanitāro zinātņu projekts, kura uzmanības centrā ir sociālās atmiņas problemātika, konfliktu un protestu kustību nospiedumi atmiņā un identitātē. Projekta ietvaros kopā strādā pētnieku grupas no Helsinku Universitātes, kas ir vadošā partnere, Permas Valsts politehniskās Universitātes, Tartu Universitātes, Frankfurtes pie Mainas Gētes Universitātes, Koča Universitātes Stambulā un Latvijas Universitātes. Tas ir pirmais sociālo un humanitāro zinātņu projekts, kas Latvijā tiek īstenots programmā ERA.NET RUS PLUS (EU-FP7). Tā ir Eiropas Savienības 7. Ietvara programma, kas vērsta uz Eiropas Savienības dalībvalstu zinātnieku sadarbības ar Krievijas zinātniekiem veicināšanu.

Skatīt projekta tīmekļvietni: www.livingmemories-era.net 

2013. gadā Sociālās atmiņas pētniecības centrs īstenoja valsts pētījumu programmas “Nacionālā identitāte” projektu “Latvijas sociālā atmiņa un identitāte”. Projekta ietvaros tika veikti pētījumi par pagātnes sensitīvajiem jautājumi (okupācija, Otrais pasaules karš, holokausts, represijas, Latvijas Trešā atmoda u.c. ) nacionālajā identitātē un sociālajā atmiņā, analizētas vēstures un sociālās atmiņas lomas Latvijas etnisko grupu identitātē, vēstures politikas, masu un komemoratīvo pasākumu ietekmes uz nacionālo identitāti un sociālo atmiņu. Būtiski šī projekta mērķi bija pētījumu rezultātu pieejamības un pielietojamības sabiedrībā veicināšana un jauno zinātnieku ataudzes sekmēšana.

Horizon 2020 Marie Curie Innovative Training Network (ITN) “Children Born of War” (CHIBOW) (2015 – 2019).

Starpdisciplinārā projekta uzdevums – radīt zināšanas par 20. un 21. gadsimtā notikušo karu un militāro konfliktu ietekmi uz bērnu dzīvēm, it īpaši par kara laikā dzimušo bērnu likteņiem. Plānots veidot izpratni, kā “kara bērni” ir (vai nav) integrēti sabiedrībā, kā militārās, valdības un nevalstiskās organizācijas iesaistās šajā integrācijā, kāda ir tās politika, kā “kara bērnu” turpmākās dzīves ietekmē atmiņas par karu un sabiedrības normas un uzskati. Liela uzmanība pievērsta arī “kara bērnu” reprezentācijai nacionālajās publiskajās telpās.

Projekta ietvaros Eiropas Savienības valstu universitātēs top 14 “kara bērniem” veltīti promocijas darbi. LU promocijas darbu izstrādā Komunikācijas zinātnes doktora studiju programmas students Oskars Gruziņš. Projekta koordinators ir Birmingemas Universitāte (Apvienotā Karaliste), dalībnieki – Leipcigas Universitāte (Vācija), Augsburgas Universitāte (Vācija), Ruānas Universitāte (Francija), Latvijas Universitāte, Silēzijas Universitāte Katovicē (Polija), Klaipēdas Universitāte (Lietuva), Greifsvaldes Universitāte (Vācija), Ūsti pie Labas Universitāte (Čehija), Ludviga Bolcmana Kara seku pētniecības institūts (Austrija), Dienvidnīderlandes Psihotraumu centrs (Nīderlande) un Utrehtas Universitāte (Nīderlande). Projekta partnerorganizācijas – GESIS Leibnica Sociālo zinātņu institūts (Vācija), ICON institūts (Vācija), teātra mākslas studija “Interperform” (Vācija), Miera un attīstības veicināšanas organizācija (Uganda), BBC (Apvienotā Karaliste) un Krievijas Valsts Humanitārā Universitāte (Krievija). LU projekta īstenošanas grupas vadītāja prof. Vita Zelče.

Skatīt projekta tīmekļvietni: www.chibow.org

Zelče, V. (2023). Russification, Nationalism and Revolution. Postcards of the Baltic Provinces during Late Russion Empire. In: Hoyer, V., Röger, M. (eds). Völker verkaufen. Politik und Őkonomi der Postkartenproduktion im östlichen Europa um 1900. Dresden: Sandstein. P. 181–198. ISBN 978-3-95498-765-8. Sk.: verlag.sandstein.de/detailview?no=98-765 

Zelče, V. (2023). Information Warfare and Disinformation: The Example of the Occupation of Latvia in June of 1940. In:  Media and Society, 2022. Proceedings of Scientific Papers. Riga, University of Latvia. P. 148–161. DOI: doi.org/10.22364/ms22.17 

Ardava-Āboliņa, L., Ņikišins, J. (2022). Social Memories of Transformative Events in Post-Communist Latvia. Ethnic and Generational Dimensions. In: Salmi-Niklander, Laine S., Salmesvuori, P., Savolainen, U., Taavetti, R. (2022). Friction, Fragmentation, and Diversity. Localized Politics of European Memories. Amsterdam: Amsterdam University Press. P. 99–119. DOI: 10.5117/9789463726757_CH04

Radzobe, Z., Bērziņš, D. (2022). Memory Diversity in Latvia. In: Salmi-Niklander, Laine S., Salmesvuori, P., Savolainen, U., Taavetti, R. (2022). Friction, Fragmentation, and Diversity. Localized Politics of European Memories. Amsterdam: Amsterdam University Press. P. 235–250. DOI: 10.5117/9789463726757_CH10

Salmi-Niklander, Laine S., Salmesvuori, P., Savolainen, U., Taavetti, R. (2022). Friction, Fragmentation, and Diversity. Localized Politics of European Memories. Amsterdam: Amsterdam University Press.

Zelče, V. (2022). An Ideologized and a Realistic Discourse about Rural Latvian Teachers During the Stalinist Period: Analysis of the Content of the Newspaper “Skolotāju Avīze” and the Memoirs of Andrejs Dripe. In: Daniela, L. (ed.). Human, Technologies and Quality of Education, 2022. Proceedings of Scientific Papers  Riga, University of Latvia. P. 560–575. DOI: https://doi.org/10.22364/htqe.2022.40

Zelče, V. (2021). Family History and Memory in Photo Albums of Latvian Women after World War II. The History of the Family 26(4), 533–561. DOI: 10.1080/1081602X.2021.1951802

Zelče, V. (2021). The Sovietization of Rainis and Aspazija: Discourses and Rituals in Soviet Latvia in Celebration of the Two Poets. Journal of Baltic Studies 52(1), 17-42. DOI: 10.1080/01629778.2020.1862265

Eglitis, D., Zelče, V. (2021). An Unlikely Refuge: Latvia's Women Volunteers in the Red Army in World War II. East European Politics and Societies, 35(1), 50–68. DOI: 10.1177/0888325419890128

Treimanis, Normunds (2020). Aukstums. Tumsa. Bads. Latviešu leģionāra gaitas padomju gūstā. 1945–1947/zin. red. Kaspars Zellis, tekstu publicēšanai sagatavoja Laura Ardava-Āboliņa, Didzis Bērziņš, Kristiāna Kirša, Gita Siliņa. Rīga: Latvijas Mediji. 431 lpp. ISBN 97899347844

Zelče, V. (2020). European Values and the Europeanization of Latvian Society. In: Auers, Daunis (ed.). Latvia. Human Development Report 2019/2020. Europeanization of Latvia. Riga: LU ASPRI, P. 97–111. ISBN 978-9934-18-661-5, DOI: 10.22364/lvhdr.2019.2020

Zelče, V. (2020). Eiropas vērtības un Latvijas sabiedrības eiropeizācija [European Values and the Europeanization of Latvian Society]. In: Auers, D. (ed.). Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2019/2020. Latvijas eiropeizācija. Rīga: LU SZF SPPI. 90.–103. lpp. ISBN 978-9934-18-610-3, DOI: 10.22364/lvpta.2019.2020

Zelče, Vita (2020). Veidenbauma publicistika. Grām.: Grudule, Māra (red.). Eduards Veidenbaums. Dzīve un daiļrade: konteksti un recepcija. Rīga: LU Akadēmsikais apgāds. 45.–61.lpp. ISBN 9789934185601 

Zelče, Vita (2020). Latviešu nācijas izgudrošana un iztēlošana: Jaunlatviešu laiks. Grām.: Straube, Gvido (red.). Valsts valstī. Latvija – Krievijas impērijas provinces 19. gadsimtā. Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka. 92.–119.lpp. ISBN 9789984850870.

Radzobe, Zane. (2019). Performance as counter-memory: Latvian theatre makers’ reflection on national history. Nordic Theatre Studies, 31(1), 92–107. 

Radzobe, Zane & Zitmane, Marita (2019). Vīrišķā un sievišķā tēla analīze sociālās vides kontekstā Mišela Velbeka romāna "Pakļaušanās" Alvja Hermaņa iestudējumā. Semiotisko kodu un interviju analīze. Grām.: Lāms, Edgars (red.). Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā: rakstu krājums. Liepāja: LiePA. 24.sēj. 196.–204. lpp.

Зелче, Вита (2019). Младолатыши. В кн.: Страдиньш, Янис (ред.). Латвия и латыши: академическое собраниe статей. Т. 2. Рига: Латвийская академия наук. C.368–400. ISBN 9789934874246. 

Plakans, Andrejs & Zelče, Vita (2018). The Fading of Enemy Images in Contemporary Latvian Cinema. In: Löschnigg, Martin, Sokołowska-Paryż, Marzena (eds). The Enemy in Contemporary Film. Berlin; Boston: Walter de Gruyter GmbH, 2018. P. 271–292. (Culture & Conflict; Vol.12). ISBN 9783110591217. ISSN 2194-7104. 

Zelče, Vita (2018). Anomija Latvijas svētku un piemiņas dienu kalendārā un praksē. Grām.: Zobena, A. (red.). Apmaldījušies brīvībā: anomija mūsdienu Latvijā. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 104.–149. lpp. ISBN 9789934183089 

Zelče, Vita (2018). The Transformation of ‘Holiday’ in Post-Soviet Space: Celebrating Soviet Victory Day in Latvia, Europe-Asia Studies, 70:3, 388-420, DOI: 10.1080/09668136.2018.1454402

Zelče, Vita (2018). The New Latvians. In: Stradiņš, Jānis (ed.). Latvia and Latvians: Collection of Scholarly Articles. Riga: Latvian Academy of Sciences. Vol. 2, p. 347–376. ISBN 9789934874208.

Zelče, V., Neiburgs, U. (2018). (Two) Sides Diaries of Latvian Soldiers in WWII. Rīga: Mansards.

Zelče, Vita (2018). Jaunlatvieši. Grām.: Stradiņš, J. (red.). Latvija un latvieši: Akadēmiskie raksti 2 sējumos. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 2018. 2. sēj. 309.–335. lpp. ISBN 978-9934-8515-9-9 

Ardava, L. (2017). The Social Memory of the January 1991 Barricades and Commemorative Discourse in the Media of Latvia. In: Jundzis, T. (ed.). The Barricades: Civil Resistance to Anti-democratic Rule and Lessons Learned. Riga: LZA Baltic Centre for Strategic Studies. P. 67-75.

Gruziņš, O. (2017). Children Born of War, State of the Art, and Latvia: Approaches, Methods, and Data. In: Saleniece, I. (ed.).  History: Sources and People. Proceedings of the 26th International Scientific Readings of the Faculty of Humanities. History XX. Daugavpils: Daugavpils University Academic Press “Saule”. P. 111-120.

Bērziņš, D. (2016). Holokausta sociālā atmiņa Latvijas PSR, 1944-1948. Vēsture, 1 (96), 45–73.

Bērziņš, D., Oppermann, P. (2016). Latvia. The Rumbula Memorial. History and Present. In: Methodical Materials “Holocaust Commemoration in the Baltics”. Riga: Center for Judaic Studies at the University of Latvia.

Zelče, V. (2016). Raiņa 100. jubileja: tapšana un svinēšana. Grām.: Lāms, E. (red.). Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā. Rakstu krājums. 21. sēj. Liepāja: Liepājas Universitāte. 44.–64. lpp.

Bērziņš, D., Ļenskis, I. (2015). Antisemītisma izpausmes: vēsture un mūsdienas. Rīga: Latvijas Cilvēktiesību centrs.

Bērziņš, D. (2015). Holokausta sociālā atmiņa Atmodas periodā. Grām.: Stašulāne, A. (red.). Kultūras studijas. Vēsturiskā atmiņa. Zinātnisko rakstu krājums. VII. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds “Saule”.159.–165. lpp.

Zelče, V. (2015). Pirmā pasaules kara pieminēšana un sērošana. Grām.: Daija, P., Hanovs, D., Jansone, I. (sast.). Civilizāciju karš? Pirmais pasaules karš ideoloģijās, mākslās un atmiņās. Latvijas versijas. Rīga: Zinātne. 231.–244. lpp.

Ardava, L. (2014). 1991. gada sociālās atmiņas diskursi Jāņa Streiča grāmatā “1991. Tas garais cilvēkbērna gads”. Grām.: Lāms, E. (red.) Aktuālas problēmas literatūras zinātnē: rakstu krājums, 19. Liepaja: LiePA. 348.−355. lpp.

Eglitis, D. S., Ardava, L. (2014). Commemoration and Contestation: The Politics of Memory in the Baltic Countries. In: Bernhard, M., Kubik, J. (eds). Twenty Years After Communism: The Politics of Memory and Commemoration. New York: Oxford University Press. P.123-145. Sk.: www.amazon.com/Twenty-Years-After-Communism-Commemoration/dp/0199375143

Lasmane, S., Bērziņš, D. (2014). Pakļaušanās paradums un pretošanās. Grām: Lācis, V. Ceļojums uz Norieta pilsētu. Riga: Divpadsmit. 291.–303. lpp.

Ločmele, K. (2014). (Un)told memories: Communicating the (Soviet) past in Latvian families. In: Saueauk, M. (ed.). Historical memory versus communist identity: Proceedings of the conference “The shaping of identity and personality under communist rule: History in the service of totalitarian regimes in Eastern Europe.” Tallinn, 9-10 June, 2011. Tartu: University of Tartu Press. P. 129-146.

Uzule, L., Zelče, V.(2014).Latviešu kapusvētki: Identitātes rituāls.Rīga: Mansards.

Zelče, V. (2014). Latvijas iedzīvotāju sociālās atmiņas kopienas un identitāte. Grām.: Rozenvalds, J., Zobena, A. (red.). Daudzveidīgās un mainīgās Latvijas identitātes. Rīga: Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds. 195.–205. lpp.

Zelče, V. (2014). Latvijas sociālās atmiņas politika, Eiropas Savienības un Krievijas ietekme uz to.  Grām.: Rozenvalds, J., Zobena, A. (red.). Daudzveidīgās un mainīgās Latvijas identitātes. Rīga: Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds. 206.–215. lpp.

Zelče, V. (2014). Nacionālā atvadu rituāla tradīcija Latvijā un mediji. Grām.: Cimdiņa, A. (red.). Imants Ziedonis. Piederības meklējumi. Brīvības treniņš. Rīga: Zinātne. 365.–379. lpp.

Ardava, L., Bērziņš, D., Ločmele, K. (2013). Sociālās atmiņas pētniecība: metodoloģija un pieredzes analīze. In: Stradiņš, J. (red.). (2013). Letonikas piektais kongress. Plenārsēžu materiāli. Riga: Latvijas Zinātņu akadēmija. 215.−229. lpp.

Ardava, L., Rozenšteine, A., Siliņa, G. (2013). Kolaboracionisma diskurss Alvja Lapiņa drāmā “Atvari” un Sofi Oksanenas romānā “Attīrīšanās”. In: Lāms, E. (red.). Aktuālas problēmas literatūras zinātnē: rakstu krājums, 18. Liepaja: LiePA. 9.–27. lpp.

Bērziņš, D. (2013). Holokausta reprezentācija Latvijas PSR literatūrā: D.Zigmontes, Ē.Vilka, O. Vācieša, Z. Ērgles darbu piemēri. In: Lāms, E. (red.). Aktuālās problēmas literatūras zinātnē: rakstu krājums, 18. Liepāja: LiePA. 47.–57. lpp.

Берзиньш, Д. (2013). Социальная память холокоста в популярной культуре Латвийской СР: анализ некоторых ярких примеров. B.: Амосова. C. (oтв. ред.). Утраченное соседство: Евреи в культурной памяти жителей Латгалии. Материалы экспедиций 2011-2012 гг. Mockвa: Центр научных работников и преподавателей иудаики в ВУЗах “Сэфер”; Музей “Евреи в Латвии”. C. 334-356.

Зелчe, B., Нейбургс, У (ред.). (2013). Латышские военные рассказы. Вторая мировая война в солдатских дневниках. Riga: Mansards.

Eglītis, D., Zelče, V. (2013). Unruly Actors: Latvian Women of Red Army in Post-War Historical Memory. Nationalities Papers: The Journal of Nationalism and Ethnicity, 41(6), 987–1007.

Ločmele, K. (2013). Lauki žurnālā ”Sestdiena”: (a)izmiršana un citi temati 2011. gadā. Grām: Medveckis, A. (red.). Sabiedrība un kultūra. Rakstu krājums, XV. Liepāja: LiePA. 358.-365. lpp.

Neiburgs, U., Zelče, V.  (2013). (Divas) puses. Pēc grāmatas... Rīga: Mansards.

Kirša, K., Rozenšteine, A., Uzule, L., Zelče, V. (2013) Sociālā atmiņa Latvijas identitātē. Grām.: Stradiņš, J. (red.). Letonikas piektais kongress. 2013. gada 28.–30. oktobris. Plenārsēžu materiāli. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija. 202.–214. lpp.

Neiburgs, U., Siliņa, G., Zellis, K. (2013). Otrais pasaules karš Latvijā: sociālā atmiņa un tās pētniecība. Letonikas piektais kongresa plenārsēžu materiālu krājums. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija. 272.-285. lpp.

Uzule, L. (2013). Kapusvētku fenomens Latvijā: preses satura analīze un kapusvētku apmeklētāju anketēšana. Grām: Lāms, E. (red.). Aktuālas problēmas literatūras zinātnē: rakstu krājums, 18. Liepaja: LiePA. 314.-321. lpp.

Zelče, V. (red.). (2013). Letonika. Piektais kongress. Latvijas sociālā atmiņa un identitāte. Ziņojumu kodoli. 2013. gada 29. oktobris. Rīga: Mansards.

Zelče, V., Zellis, K. (red.). (2013). Vera Kacena. Balle beidzās pusnaktī. Latviešu kara stāsti. Rīga: Mansards.

Bērziņš, D. (2012). Holokausta reprezentācija latviešu literatūrā: Viļa Lāča romāna “Vētra” piemērs. Grām: Lāms, E. (red.). Aktuālās problēmas literatūras zinātnē: Rakstu krājums, 17. Liepāja: LiePA. 31.–41. lpp.

Eglitis, D. S., Ardava, L. (2012). The Politics of Memory: Remembering the Baltic Way 20 Years after 1989. Europe-Asia Studies, 64(6), 1033-1059.

Kaprāns, M., Procevska, O., Uzule, L., Saulītis, A. (2012). Padomju deportāciju pieminēšana Latvijā. Atmiņu politika un publiskā telpa. Rīga: Mansards.

Ločmele, K. (2012). (Ne)izgaistošās atmiņas: nacionālie partizāni Baltinavas, Nautrēnu un Tilžas skolēnu kolektīvajā atmiņā. Grām.: Saleniece, I. (red.). Vēsture: Avoti un cilvēki: XXI Zinātniskie lasījumi: Vēsture XV. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds “Saule”. 205.-213. lpp.

Neiburgs, U., Rozenšteine, A., Zelče, V. (red.). (2012). (Divas) puses. Latviešu kara stāsti: Klausāmgrāmata. Rīga: Apostrofs. 2CD: 144,30 mi.

Zelče, V., Zellis, K. (red.). (2012). Vera Kacena. Kājāmgājējs karā. Latviešu kara stāsti.Rīga: Mansards.

Zellis, K. (2012). Ilūziju un baiļu mašinērija. Propaganda nacistu okupētajā Latvijā: vara, mediji un sabiedrība (1941–1945). Rīga: Mansards.

Bērziņš, D. (2011). Latviešu identitātes konstrukcija laikraksta “Tēvija” propagandas materiālos: “mēs un viņi” diskurss (1941. gada jūlijs–1942. gada janvāris). In: Skudra, O. (red.). Latvijas preses vēsture: diskursi un identitātes. Riga: LU SZF SPPI. 123.–143. lpp.

Bērziņš, D., Siliņa, G. (2011). Kara vēsture un mūsdienu sociālā atmiņa: karavīru dienasgrāmatas. Daugavpils Universitātes Humanitārā fakultātes XXI zinātniskie lasījumi: starptautiskās konferences sekcijas “Vēsture: avoti un cilvēki” rakstu krājums. Daugavpils: DU akadēmiskais apgāds “Saule”. 46.–52. lpp.

Ločmele. K., Procevska, O., Zelče, V. (2011). Celebrations, Commemorative Dates and Related Rituals: Soviet Experience, its Transformation and Contemporary Victory Day Celebrations in Russia and Latvia. In: Muižnieks, N. (ed.). The Geopolitics of History in Latvian-Russian Relations. Riga: Academic Press of the University of Latvia. P. 31–58.

Zelče, V., Kaprāns, M. (2011). National Identity, History and Social Memory. In: Zepa, B., Kļave, E. (eds). Latvia. Human Development Report 2010/2011. National Identity, Mobility, Capability. Riga: ASPRI. P. 39–51.

Zelče, V., Kaprāns, M. (2011). Nacionālā identitāte, vēsture un sociālā atmiņa. Grām.: Zepa, B., Kļave, E. (red.). Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2010/2011. Nacionālā identitāte, mobilitāte un rīcībspēja. Rīga: LU SPPI, 2011. 37.–47. lpp.

Zelče, V. (2011). Latvia and the Baltic in Russian Historiography. In: Muižnieks, N. (ed.). The Geopolitics of History in Latvian-Russian Relations. Riga: Academic Press of the University of Latvia. P. 31–58.

Kirša, K. (2010). Antisemītisma diskurss laikrakstā “Latvijas Sargs” (1920–1928). Grām.: Skudra, O. (red.). Latvijas preses vēsture: Diskursi un identitātes. Rīga: LU SZF SPPI. 45.–61. lpp.

Zelče, V. (2010). History – Responsibility – Memory: Latvia’s Case. In: Rozenvalds, J.; Ijabs, I. (eds). Latvia. Human Development Report. 2008/2009. Latvia. Riga: ASPRI. P. 44–57.

Zelče, V. (2010). Vēsture – atbildība – atmiņa: Latvijas pieredze. Grām.: Rozenvalds, J.; Ijabs, I.

Ardava, L. (2009). “Mēs”–”viņi” diskursa konstrukcija 1989. gada 23. augusta akcijai “Baltijas ceļš” veltītajās publikācijās 1989. un 1999. gadā. Latvijas Arhīvi, 4, 121–145. 

Bērziņš, D. (2009). Nacistiskā antisemītisma propaganda laikrakstā “Tēvija” 1941. gada jūlijā: latviešu līdzdalības diskurss. Latvijas Arhīvi, 4, 63-98.