
Zilā ekonomika saistīta ar jūras un piekrastes resursu ilgtspējīgu izmantošanu ekonomikas izaugsmē, nodarbinātībā un inovācijās, vienlaikus saglabājot ekosistēmu līdzsvaru. Tā ietver plašu nozaru loku — zvejniecību, akvakultūru, jūras transportu, tūrisma pakalpojumus, atjaunojamo enerģiju (piemēram, vēja un viļņu enerģiju), kā arī jaunu finanšu instrumentu attīstību, piemēram, zilās obligācijas un zilos aizdevumus.
“Ne visi dārgumi ir apslēpti jūrā nogremdētā lādē, – reizēm tie parādās jauna zinātniska izdevuma veidolā,” jauno “Springer Nature” izdevumu raksturo viena no tā līdzredaktoriem, ESZF prof. Ramona Rupeika-Apoga. “Man bija patiess gandarījums būt līdzredaktorei šajā krājumā un strādāt kopā ar starptautisku autoru un redaktoru komandu. Šis darbs apliecina, ka finanšu tehnoloģiju un ilgtspējīgas attīstības pētniecība iegūst arvien lielāku nozīmi akadēmiskajā vidē un praktiskajā darbībā.”
Zilās ekonomikas attīstība ir cieši saistīta ar ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), jo īpaši ar mērķi “Dzīvība zem ūdens” (14. IAM). Klimata pārmaiņu un piekrastes teritoriju pārslodzes apstākļos zilā ekonomika kļūst par stratēģisku prioritāti daudzām valstīm. Finanšu tehnoloģijas šajā jomā paver jaunas iespējas: digitālie maksājumi, blokķēdes risinājumi, lielo datu analīze un mākslīgais intelekts var palīdzēt efektīvāk piesaistīt finansējumu, pārvaldīt riskus un nodrošināt caurspīdīgus ieguldījumus zilajā ekonomikā.
Krājumā ir pārstāvēti desmitiem autoru no dažādām pasaules valstīm, piedāvājot plašu skatījumu uz inovācijām zilajā ekonomikā. No Latvijas sējumā ir iekļautas divas nodaļas: viena ir profesores Ramonas Rupeikas‑Apogas kopā ar doktorantu Alvins Estareja (Alwin Estareja) veiktā analīze biometrisko maksājumu nākotnei zilajā ekonomikā; otra — Banku augstskolas pārstāvju pētījums par investīcijām un finansējumu zilajā ekonomikā, to saistību ar ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem un FinTech tehnoloģiju iespējām šajā kontekstā.
Izdevums pieejams tiešsaistē “Springer Nature” platformā šeit.