Ministre diskusijā ar LU ESZF studentiem akcentēja trīs ministrijas darba prioritātes – valsts drošību, ekonomisko attīstību un sabiedrības iesaisti. Viņa uzsvēra, ka aizsardzības stiprināšana nav iespējama bez ekonomikas izaugsmes, savukārt sabiedrības līdzdalība ir būtiska valsts attīstības sastāvdaļa, jo valsti veido tās cilvēki. Līdz ar to jebkurš ārpolitikas lēmums ir jāvērtē caur šo interešu prizmu.
Runājot par mūsdienu izaicinājumiem, ministre kā mūsdienu izaicinājumu izcēla tehnoloģiju attīstību un straujo informācijas apriti. Proti, katrs teikums, ko pasaka kādas valsts pārstāvis, mirklī var apceļot visu pasauli. Tas izraisa situāciju, ka publiskajā vidē nereti tiek sagaidīts, ka amatpersonas komentēs citu amatpersonu teikto. “Taču jāatceras, ka komentēt komentārus nav diplomātija,” norādīja B. Braže, precizējot, ka “diplomātija ir izprast, izstrādāt nostāju, būt sagatavotiem un tad rīkoties, apzinoties savas intereses.”
Ministre skaidroja, ka ārlietu politika ietver ne tikai ministriju un vēstniecības, bet arī darbu starptautiskajās organizācijās, kā arī sadarbību ar uzņēmējiem, pētniekiem, žurnālistiem, nevalstiskajām organizācijām. Kā piemēru ministre minēja, ka Ārlietu ministrija sevišķu uzmanību pievērsusi sadarbībai ar zinātniekiem. Proti, tā piedalījusies kvantu kopienas izveidošanā, lai, starptautiski popularizējot un veidojot sadarbību ar citām valstīm, izmantotu šo mūsu unikālo resursu.
Vērtējot Latvijas vietu pasaulē, ministre uzsvēra, ka Latvijai nav sevi jāuztver kā mazu valsti. “Latvijas teritorija ir divreiz lielāka par Beļģiju, bet iedzīvotāju skaita ziņā esam kā Malta, Kipra vai Luksemburga,” uzsvēra Braže, norādot uz tās salīdzināmību ar citām Eiropas valstīm un diasporas nozīmi. Viņa akcentēja nepieciešamību skaidri prioritizēt valsts intereses un racionāli izmantot resursus, tostarp mazinot birokrātiju un veicinot efektīvāku komunikāciju.
Pieskaroties karam Ukrainā, ministre pateicās Latvijas sabiedrībai par noturīgo atbalstu, kas saglabājas gan sabiedriskajā domā, gan praktiskā palīdzībā. Viņa uzsvēra, ka atbalsts Ukrainai ir Latvijas valsts drošības jautājums. Diskusijā ar studentiem tika skarti arī jautājumi par Indijas un Ķīnas lomu Latvijas ārpolitikā, kā arī situāciju Tuvajos Austrumos, uzsverot Latvijas gatavību iesaistīties starptautiskos risinājumos stabilitātes un brīvas kuģniecības nodrošināšanai.
Noslēgumā ministre stāstīja, ka viņa Alma Mater ir studējusi divreiz – jurisprudenci un komunikācijas zinātni. Tāpat ministre aicināja studentus būt gataviem nepārtrauktai izglītošanai un profesionālai attīstībai, uzsverot, ka mūsdienu darba vide prasa spēju pielāgoties un apgūt jaunas zināšanas visa mūža garumā. “Iegūstot diplomu kādā specialitātē, esiet gatavi pilnveidoties, mainīties, piemēroties, un tā būs pasaule, kuru jūs veidosiet!”, tikšanās laikā aicināja ārlietu ministre Braže.
Pasākumā ārlietu ministre Baiba Braže kopā ar ESZF dekānu profesoru Jāni Priedi svinīgi pasniedza tradicionālo, ikgadējo Inovācijas balvu par izcili izstrādātu maģistra darbu starptautiskās politikas jomā. To saņēma Toms Pāvils par pētījumu “Diasporas interešu aizstāvība Argentīnā un Brazīlijā: Baltijas valstu gadījumu analīze”. Šā darba zinātniskais vadītājs – vadošais pētnieks Dr. sc. pol. Didzis Kļaviņš. T. Pāvils pērn absolvēja ESZF maģistra studiju programmu “Politikas zinātne”.
 Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātē (ESZF), kur ar studentiem diskutēja par Latvijas ārpolitikas prioritātēm un mūsdienu diplomātijas izaicinājumiem. Vizītes laikā tika pasniegta arī ikgadējā Inovācijas balva labākajam fakultātes maģistra darba autoram starptautiskās politikas pētniecībā.){kind=link}