2026. gada 24. aprīlī Rīgā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) darbnīcā pulcējās Latvijas Bankas, Eiropas Komisijas, Valsts policijas, Finanšu nozares asociācijas, organizācijas SUSTENTO un Somijas Bankas pārstāvji, kā arī OECD eksperti, lai meklētu jaunas iespējas digitālās finanšu pratības stiprināšanai un iedzīvotāju noturības pret finanšu krāpšanu veicināšanai Latvijā un Lietuvā.
“Darbnīcas diskusijās izkristalizējās skaidrs secinājums: izglītība ir būtiska, bet ar to vien nepietiek,” ar OECD darbnīcas kopradē gūto dalās ESZF profesore R. Rupeika-Apoga. “Mums ir jāpalīdz klientam pamanīt riskus tajā vienā izšķirošajā sekundē, pirms tiek nospiesta darbības apstiprinājuma poga. Šo proaktīvo aizsardzību mēs mērķtiecīgi iestrādājam arī mūsu pētniecības projektā topošajā mākslīgā intelekta investīciju rīkā."
Darbnīcā tika prezentētās sākotnējās analīzes atziņas, kas balstās uz apjomīgu pētījumu, kura ietvaros aptaujāti 1500 iedzīvotāji Latvijā un Lietuvā, notikušas padziļinātas intervijas ar krāpšanas upuriem, tādējādi gūstot ne tikai datus, bet arī izpratni par krāpniecības shēmu psiholoģiskajiem aspektiem.
Pētījuma rezultāti atklāj, ka, neraugoties uz digitālās finanšu pratības līmeņa pieaugumu Latvijā pēdējos gados, ievērojama daļa iedzīvotāju joprojām ir neaizsargāti pret finanšu krāpšanas riskiem. Īpaši satraucoša ir plaisa starp tradicionālo un moderno krāpšanas veidu atpazīstamību. Kamēr tādas shēmas kā uzdošanās par bankas darbinieku vai investīciju krāpšana sabiedrībā ir salīdzinoši labi zināmas, mūsdienīgi digitālie krāpšanas veidi, izmantojot īsiņas un sociālo tīklu saziņas vietnes, krāpšanu ar kvadrātkodiem (QR), daudziem iedzīvotājiem joprojām ir sveši.
Tieši šie mazāk atpazīstamie krāpniecības veidi rada arvien lielākus finansiālos zaudējumus. Latvijas Valsts policijas dati rāda, ka tiešsaistes krāpšanas radītie zaudējumi valstī divu gadu laikā ir pieauguši vairāk nekā divas reizes, un šī satraucošā tendence turpinās. Lietuvas un Somijas pieredze apliecina, ka tas nav tikai Latvijas izaicinājums, bet gan kopīga Baltijas reģiona un plašāka Eiropas problēma, kas prasa koordinētu rīcību gan politikas, gan izglītības līmenī.
Svarīga semināra daļa bija praktiskais grupu darbs, kurā dalībniekiem tika uzticēti dažādi rīcības scenāriju uzdevumi. Profesores Rupeikas-Apogas grupa strādāja pie stratēģijas un rīku izstrādes, lai palīdzētu klientiem pamanīt riskus un pieņemt pārdomātākus lēmumus tieši kritiskajā mirklī — pirms viņi un veic naudas pārskaitījumu vai dalās ar personīgiem datiem.
Šis proaktīvais redzējums, izmantojot tehnoloģijas sabiedrības labā, ir pamats LU Attīstības programmas ar lielu ietekmi pērn decembrī atbalstītajam lielas ietekmes projektam "Finanšu pratība un MI vadītās digitālās finanses kā ilgtspējīgu kapitāla tirgu un iedzīvotāju labklājības veicinātāji", ko ESZF pētnieki sadarbībā ar LU Banku augstskolu īstenos laikposmā līdz 2029. gadam un kura viena no vadītājām ir prof. Rupeika-Apoga.
Projekta mērķis ir pētīt Latvijas iedzīvotāju digitālās finanšu pratības līmeni un analizēt mākslīgā intelekta (MI) vadītu digitālo finanšu pakalpojumu ietekmi uz sabiedrības labklājību un uzticamu līdzdalību kapitāla tirgos. Faktiski tas nozīmē sadarbībā ar finanšu pakalpojumu sniedzējiem izstrādāt MI vadītu moduli personalizētai investīciju izglītībai un lēmumu pieņemšanas atbalstam. Kopā ar šo rīku tiks izveidota un LU tālākizglītības platformā aprobēta arī īpaša digitālās finanšu pratības izglītības programma, palīdzot stiprināt tieši to iedzīvotāju finanšu kompetenci, kuru ievainojamību skaidri parādīja OECD darbnīcā prezentētie dati. Starptautiska sadarbība un nozares vadlīniju izstrāde ir neatņemama šā pētnieciskā darba daļa.
 Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes (ESZF) profesore Ramona Rupeika-Apoga OECD ieinteresēto pušu darbnīcā meklēja stratēģijas un inovatīvus risinājumus, lai palīdzētu iedzīvotājiem labāk atpazīt finanšu krāpniecības jaunos veidus un celtu viņu digitālo finanšu pratību.){kind=link}