2026. gada aprīļa sākumā Serbijas neatkarīgā televīzija “Insajder TV” pārraidījusi interviju ar LU ESZF docentu un vadošo pētnieku Juriju Ņikišinu, kurai likts zīmīgs nosaukums “Populisti veido Eiropu – demokrātijas atkāpšanās un tiesiskuma erozija”. Viņš intervēts starptautiskās zinātniskās konferences "Vēlēšanas – Demokrātija – Krīze" (Elections – Democracy – Crisis (EDC 2026)) laikā, kas notika marta beigās Belgradā, ko organizēja Varšavas Universitātes Politikas zinātņu un starptautisko studiju fakultāte sadarbībā ar Belgradas Universitātes Filozofijas un sociālās teorijas institūtu un kurā vadošie Eiropas politikas zinātnieki un sociologi diskutēja par mūsdienu polikrīzes ietekmi uz demokrātiskajiem procesiem, īpašu uzmanību veltot vēlētāju uzvedībai un režīmu stabilitātei Centrālajā un Austrumeiropā.
Vaicāts par politisko un ideoloģisko ainavu mūsdienu Eiropā, J. Ņikišins intervijā norāda: "Joprojām pastāv tradicionālā ideoloģiskā dalījuma elementi — partijas sevi pozicionē kā kreisas, labējas vai centriskas. Taču pēdējo desmit gadu laikā pieaug populistisko partiju spēks, kuras veiksmīgi apvieno gan kreisās, gan labējās ideoloģijas elementus. Tas padara politisko ainavu daudzveidīgāku, taču vienlaikus apgrūtina pilsoņu orientēšanos plašajā piedāvājumu klāstā, ko pasniedz kā risinājumu gan ģeopolitiskajām, gan ekonomiskajām krīzēm."
Populisti, kā skaidro pētnieks, stratēģiski izvēlas ideoloģiskos elementus, lai uzrunātu iespējami plašāku vēlētāju loku no dažādām sabiedrības grupām. Praksē tas bieži pārvēršas par ātru un paviršu risinājumu piedāvājumu bez ilgtermiņa stratēģijas. Lielu lomu šajos procesos spēlē globalizācija. Globalizācija ir devusi populistiem iespēju gūt popularitāti.
"Globalizācija nozīmē, ka problēmas, ar kurām saskaras Serbija, Latvija vai Apvienotā Karaliste, kļūst līdzīgas,” skaidro pētnieks. “Dzīve globalizētā pasaulē paredz, ka arvien vairāk lēmumu jāpieņem pārnacionālā līmenī. Tas savukārt liek cilvēkiem nacionālā un vietējā mērogā justies bezspēcīgiem, jo viņi vairs nejūt iespēju ietekmēt lēmumus, kas nosaka viņu dzīvi. Tādējādi viņi kļūst par vieglu mērķi populistiem, kuri sola atdot varu tautai un atjaunot nacionālo suverenitāti, ko it kā esot atņēmusi “ļaunā Brisele”. Daudziem tas izklausās ļoti pievilcīgi.”
Intervijas noslēgumā ESZF docents pievēršas saiknes starp populismu un demokrātijas vājināšanos skaidrošanai. "Kad populisti nonāk pie varas, viņi mēdz īstenot ilgtermiņa plānus pilsoniskās sabiedrības, brīvo mediju un tiesu varas pakļaušanai,” demokrātijas pakāpenisko eroziju skaidro J. Ņikišins. “Tas bija vērojams Krievijā 2000. gadu sākumā, Vladimiram Putinam pastiprinot kontroli pār neatkarīgajiem medijiem, un līdzīgi procesi notika arī Polijā. Mediji parasti ir pirmais upuris populisma ceļā uz autoritārismu. Kad mediji un tiesas nonāk kontrolē, tiek ierobežota parlamenta un opozīcijas ietekme, vienlaikus palielinot izpildvaras spēku uz likumdevēja un tiesu varas rēķina. Šis modelis ļauj populistiem nodrošināt sev iespējami ilgu atrašanos pie varas, veidojot elektorālo autoritārismu — vidi, kurā tiek uzturēta ilūzija par demokrātiskām procedūrām, taču patiesībā vara tiek saglabāta neierobežoti."
Insajder.net ir neatkarīga pētnieciskās žurnālistikas platforma Serbijā, kas savu 18 gadu ilgo darbību balsta uz objektivitātes un profesionalitātes principiem. Platformā ietilpst specializēts 24/7 televīzijas kanāls Insajder TV, ziņu portāls un dokumentālo filmu studija. Medija redakcionālo politiku vada tā dibinātāja Brankica Stankoviča, kura ir viena visvairāk godalgotajām žurnālistēm reģionā. Platformas darbība ir vērsta uz sabiedrības interešu aizstāvību, piedāvājot augsti kvalitatīvu saturu, kas tapis sadarbībā ar tādiem starptautiski atzītiem medijiem kā BBC.
 Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes (ESZF) docents un vadošais pētnieks Jurijs Ņikišins intervijā Serbijas neatkarīgajai televīzijai “Insajder TV” skaidro populistu nonākšanas pie varas smagās sekas – tiek vājināta demokrātija, pakļauta kontrolei pilsoniskā sabiedrība, brīvie mediji un tiesu vara. Tā veidojas elektorālais autoritārisms, kad tiek uzturēta tikai ilūzija par demokrātijas esamību. ){kind=link}