Publicitātes attēls.

Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes (ESZF) pētnieki, koordinējot Latvijas iesaisti Eiropas Sociajā pētījumā, forumā Grieķijā vienojās par galvenajiem uzdevumiem iedzīvotāju labklājības un sociālās atsvešinātības izvērtēšanā, ko īstenos nākamajā pētījumā. Forumā ESZF pārstāvji uzstājās ar ziņojumu par Sociālā pētījuma līdzšinējo norisi un nākamā posma konceptu un stratēģiju.

No 21. līdz 23. aprīlim Atēnās (Grieķijā) norisinājās 27. Eiropas Sociālā pētījuma (European Social Survey – ESS ERIC) Nacionālo koordinatoru forums. Pētnieki no visas Eiropas ziņoja par pētījuma 12. kārtas īstenošanas gaitu un iepazinās ar ESS nākamās, 13. kārtas, anketas konceptu, kā arī apsprieda stratēģiju pētījuma rezultātu plašākai izmantošanai un komunikācijai sabiedrībā. 

Latviju pārstāvēja ESZF docents un vadošais pētnieks Jurijs Ņikišins un zinātniskā asistente Anete Elizabete Melgalve. ESZF pētnieki ir Eiropas Sociālā pētījuma koordinatori Latvijā. Kopumā forumā pieredzē dalījās 87 eksperti, tostarp 55 pētnieki no ESS dalībvalstu nacionālajām komandām un 32 vadošie speciālisti no galvenās zinātniskās grupas.

“Pieredzes apmaiņa un ārvalstu kolēģu uzklausīšana ļauj labāk saskatīt arī mūsu stiprās un vājās puses, iespējas un riskus,” uzsver Latvijas ESS nacionālais koordinators, ESZF docents Jurijs Ņikišins. “Daudzi izaicinājumi kā datu vākšanā, tā arī to izplatīšanā ESS valstīm ir kopīgi, tāpēc ir svarīgi mācīties no citu pieredzes un iepazīstināt kolēģus ar pašu veiksmes stāstiem.”

ESS 12. kārtas norise un pirmie rezultāti 

Foruma darba kārtības centrā bija ESS 12. kārtas datu vākšanas gaita un pirmo rezultātu salīdzināšana. Šī bija iespēja detalizēti izvērtēt metodoloģiskos izaicinājumus, tostarp respondentu sasniedzamību un iesaisti. ESS 12. kārtas datu vākšana pilnībā noslēgusies jau 10 valstīs, savukārt 13 valstīs darbs vēl aktīvi turpinās. Sešās valstīs, tostarp Latvijā, datu vākšanu plānots uzsākt tuvāko nedēļu laikā.

Pirmie dati liecina par sekmīgu pāreju uz jaunajām metodēm – vidējais atbildētības līmenis valstīs, kas noslēgušas pašaizpildes aptauju posmu, sasniedz 43%, kas pārsniedz sākotnējās prognozes. Lielākā daļa (60–90%) pašaizpildāmo anketu tiek aizpildītas tiešsaistē.

13. kārtas fokusā - labklājība un vientulība 

Forumā tika prezentēta 13. kārtas anketas koncepcija un pirmā versija. Nākamajā pētījuma posmā pētnieku uzmanības lokā būs divi mainīgie jautājumu bloki. Viens no tiem ir Sociālā drošība un labklājība (Welfare attitudes in Europe: social security in insecure times) – kā mainās Eiropas iedzīvotāju attieksme pret sociālo nodrošinājumu ekonomisko un ģeopolitisko risku kontekstā.

Otrais jautājumu kopums ir Sociālās saiknes un izolācija (Interdisciplinary perspectives on social (dis)connectedness in Europe) – pētnieki padziļināti analizēs tā dēvēto "vientulības epidēmiju" un faktorus, kas nosaka iedzīvotāju jēgpilnu saikni ar sabiedrību. Mērķis ir skaidrot, kāpēc pat pieaugošas digitālās komunikācijas laikmetā daudzi izjūt sociālo atsvešinātību.

Forumā īpaša uzmanība tika pievērsta ESS datu izplatīšanai jeb diseminācijai. Strādājot piecās darba grupās, ESS valstu nacionālie koordinatori apkopoja pieredzi par veiksmīgākajiem veidiem, kā padarīt komplicētus sociālo pētījumu datus saprotamākus plašākai sabiedrībai, tostarp medijiem un lēmumu pieņēmējiem.

ESS datus plaši izmanto sociālo pētījumu metožu kursos, izglītojot jaunās pētnieku paaudzes. Dažās valstīs, tostarp Latvijā, valsts iestādes pasūta ESS datu padziļinātu analīzi par valsts attīstības plānošanai svarīgām tēmām. Forumā notikušās diskusijas dalībnieki uzsvēra arī izaicinājumus, publicējot pētnieciskās atziņas medijos, kā arī laika un cilvēkresursu nepietiekamību konsekventai datu izplatīšanai un komunikācijai.

Par Eiropas Sociālo pētījumu

Eiropas Sociālais pētījums (ESS) ir akadēmisks starptautisks pētījums, kuru kopš 2001. gada ik pēc diviem gadiem īsteno vairāk nekā 30 Eiropas valstīs. Pētījumu vada profesors Rorijs Ficdžeralds (Rory Fitzgerald) no Londonas Universitātes Sv. Džordža koledžas (City St. George's), un to atbalsta Centrālā zinātniskā komanda (CST) — vadošo pētniecības iestāžu konsorcijs, kurā ietilpst GESIS – Leibnica Sociālo zinātņu institūts (Vācija), Norvēģijas Izglītības un pētniecības koplietošanas pakalpojumu aģentūra (Sikt, Norvēģija), Eseksas Universitāte (Lielbritānija) un citas institūcijas. 

Latvijā ESS koordinē LU ESZF pētnieku grupa, kuras kodolu veido docents Jurijs Ņikišins, asociētais profesors Mareks Niklass, docents Renārs Felcis un zinātniskā asistente Anete Elizabete Melgalve.

Dalīties