Konferenci organizēja Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO) sadarbībā ar Valsts kanceleju, Latvijas Universitāti un Konrāda Adenauera fonda pārstāvniecību Baltijas valstīs.
“Latvijas nākotne neizšķirsies 2050. gadā. Tā izšķiras jau tagad - lēmumos par cilvēkiem, drošību, izglītību, reģioniem, tehnoloģijām un uzticēšanos valstij,” uzsver LATO ģenerālsekretāre un ESZF pasniedzēja Sigita Struberga. “Šajā pasākumā mēs neskatāmies uz noturību kā uz teorētisku jēdzienu, bet kā uz Latvijas spēju izturēt satricinājumus un vienlaikus augt. Tieši tāpēc noturības mērījumi un Latvijas 2050 attīstības stratēģija ir jāskata kopā.”. Sasaistot empīriskos datus ar stratēģisku attīstības plānošanu, forumā uzmanība tika veltīta tam, kā pētījumi var palīdzēt informēti izdarīt politikas izvēles, uzlabot iestāžu sagatavotību un praktisko rīcību, lai stiprinātu valsts un sabiedrības noturību.
Pasākuma pirmajā daļā notika Baltijas valstu: Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pēc vienotas metodoloģijas veiktu sabiedriskās domas aptauju rezultātu prezentācija un ekspertu diskusija par sabiedrības un valsts noturību Krievijas īstenotā kara Ukrainā kontekstā. Pētījuma rezultāti izgaismo individuālās, kopienas un valsts noturības rādītājus, tostarp drošības sajūtu, uzticēšanos, draudu uztveri, emocionālo labklājību, optimismu un gatavību iesaistīties savstarpējā palīdzībā.
Diskusijās eksperti akcentēja, ka noturība nav tikai reakcija krīzes situācijās, bet ilgtermiņā veidojama sabiedrības un valsts spēja saglabāt stabilitāti, uzticēšanos un rīcībspēju pārmaiņu apstākļos. “Krīzei negatavojas krīzes laikā,” akcentē Valsts kancelejas Krīzes vadības centra vadītājs Arvis Zīle. “Vispārējā sagatavotība un noturība mums jāveido ikdienā, pielāgojoties mainīgajiem apstākļiem. Par to ir atbildīgs katrs no mums. Sabiedrības noturības veidošana atbilstoši nākotnes izaicinājumiem ir pamatā gan indivīdu, gan nacionālās drošības stiprināšanai.”
Pasākuma otrajā daļā eksperti diskutēja par attīstības stratēģijas “Latvija 2050” nozīmi drošas, saliedētas, konkurētspējīgas un noturīgas sabiedrības veidošanā. Diskusijas dalībnieki analizēja ilgtermiņa attīstības plānošanas lomu valsts noturības stiprināšanā dažādu satricinājumu apstākļos, īpašu uzmanību pievēršot cilvēkkapitālam, drošībai, konkurētspējai, pārvaldībai, tehnoloģijām un reģionālajai attīstībai.
Paneļdiskusijā piedalījās ESZF profesore Inna Šteinbuka, Saeimas priekšsēdētājas biedre un ESZF pasniedzēja Zanda Kalniņa-Lukaševica, Latvijas Darba devēju konfederācijas Izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja Liene Voroņenko un Valsts kancelejas Valsts attīstības nodaļas vadītājs Vladislavs Vesperis. Diskusiju vadīja Latvijas Universitātes ESZF zinātņu prodekāne, profesore Iveta Reinholde.
Vienotu noturības kvantitatīvā pētījuma metodoloģiju aptaujām izstrādājis Telavivas Universitātes Saklera Medicīnas fakultātes Sabiedrības veselības skolas daudznacionālais Izturības un labklājības pētniecības centrs. Aptauju Latvijā nodrošināja Valsts kanceleja, Lietuvā - Viļņas Universitāte, bet Igaunijā – Konrāda Adenauera fonda pārstāvniecība Baltijas valstīs.
Prezentācijas:
 notikušajā konferencē “Noturība Baltijā, ceļš uz Latvija 2050: stratēģiskās izvēles drošai un labklājīgai nākotnei” pētnieki uzsvēra, ka noturība ir ilgtermiņā veidojama sabiedrības un valsts spēja saglabāt stabilitāti, uzticēšanos un rīcībspēju. Konferencē pētnieki, politikas veidotāji un eksperti diskutēja ne tikai par sabiedrības noturību Baltijas valstīs, bet arī gatavību krīzēm un ilgtermiņa attīstības plānošanas nozīmi.){kind=link}