ESZF eksperts un doktorants Armands Astukevičs un vadošā pētniece Ieva Birka forumā. Foto no I. Birkas personīgā arhīva

Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes (ESZF) pētnieki “Eiropas Savienības Stratēģija Baltijas jūras reģionam” (EUSBSR) ikgadējā forumā iepazīstināja ar lielas ietekmes projekta par iedzīvotāju gatavību krīzēm īstenošanu un gūtajiem rezultātiem, kas izgaismo neatliekamu nepieciešamību uzlabot iedzīvotāju sagatavotības līmeni un informētību.

2026. gada 11. - 13. maijā Tallinā ikgadējā forumā “Eiropas Savienības Stratēģija Baltijas jūras reģionam” (EUSBSR) pulcējās vairāk nekā 500 Baltijas jūras reģiona valstu pārstāvji - politikas veidotāji, ES projektu ieviesēji un zinātnieki. Forumā LU ESZF komanda – vadošā pētniece Ieva Birka un eksperts un doktorants Armands Astukevičs – informatīvā stendā prezentēja LU Attīstības programmas ar lielu ietekmi projektu “Baltijas indivīdu krīzes gatavības barometrs" un iepazīstināja ar projektā 2025. gadā iegūtajiem aptaujas datiem, kā arī ar  plānoto pētniecību 2026. - 2028. gados.

ESZF projekts guva starptautisku ievērību. Foruma pirmajā dienā Latvijas Platformas attīstības sadarbībai direktore ir Inese Vaivare savā uzrunā “Baltijas jūras reģiona nodrošināšana: pilsētu un reģionu loma ģeopolitiskās nenoteiktības laikos”, atsaucoties uz projekta datiem, akcentēja to nozīmi reģiona drošības kontekstā. 12. maija plenārsēdē “Drošība un ģeopolitiskā nenoteiktība” Baltijas jūras valstu padomes (CBSS) ģenerālsekretārs Gustavs Lindstrēms (Gustav Lindström) citēja projektā iegūtos datus diskusijā par ģeopolitisko nenoteiktību reģionā un nepieciešamību pievērsties iedzīvotāju sagatavotības un informētības uzlabošanai. 

„Atsauce uz mūsu pētījumu un tā datu pieminēšana EUSBSR forumā dod skaidru vēstījumu: salīdzinošie, reģionāli pamatotie dati par indivīdu/mājsaimniecību krīzes gatavību nav tikai akadēmiski vērtīgi, tie ir noderīgi politikas veidotājiem,” pēc foruma uzsver vadošā pētniece Ieva Birka. “Reģionālās drošības plānošanas augstākajos līmeņos ir patiesa interese par šādu pierādījumu bāzi. Lepojamies, ka Latvijas Universitātē esam tie, kas aizpilda šo pierādījumu trūkumu, veidojot datu kopu, kas sniedz vēstījumu pāri robežām un dod Baltijas jūras reģiona lēmumu pieņēmējiem kopīgu, uzticamu vērtējumu par mūsu sabiedrības noturīguma pakāpi."

Forumā ESZF pētniekiem izdevās nodibināt vairākus perspektīvus starptautiskus kontaktus. Sarunā ar Islandes Civilās drošības un gatavības iestādes pārstāvi Hjērdīsu Gudmundsdoutiru (Hjördís Guðmundsdóttir) tika apspriestas projekta tālākās attīstības iespējas un Islandes potenciālā iesaiste pētījumā. Vērtēta arī projekta datu pielietojamība Interreg projektā “PrepAlliance – sabiedroto alianse iedzīvotāju sagatavotības līmeņa paaugstināšanai” (PrepAlliance – Allies Increasing Preparedness Level Among Citizens). Tikšanās laikā ar Starptautiskās migrācijas organizācijas (IOM) Polijas nacionālo pārstāvi Moniku Kantaku izskatīta iespēja sadarboties, izmantojot topošos Varšavas datus kopīgu pasākumu un pētījumu ietvaros.

Pētniecības projekts “Baltijas indivīdu krīzes gatavības barometrs" (Nr. ZDA-LIP2025/16) ir LU Attīstības programmas ar lielu ietekmi projekts, kas tiek īstenots no 2026. līdz 2029. gadam. LU Attīstības programma ar lielu ietekmi ir izveidota, lai starpdisciplināras LU pētnieku komandas apvienotu zinātniskās kompetences un kopīgi risinātu Latvijai un pasaulei aktuālus izaicinājumus. 

Dalīties