ESZF profesores Vitas Zelčes un asociētās profesores Maritas Zitmanes raksts “Dzimumu aspektā veidota piemiņas ainava: sievietes un piemiņas vietu veidošana Latvijā” (“A gendered memorial landscape: women and the making of commemorative places in Latvia”) publicēts visaugstākās citējamības un ietekmīguma starptautiskajā zinātniskajā žurnālā “Dzimums, vieta un kultūra” (“Gender, Place & Culture”). Žurnāls “Gender, Place & Culture” vairākās sociālo un humanitāro zinātņu jomās pieder Q1 grupai. Q1 publikācija jeb pirmās kvartiles raksts pēc savas citējamības un ietekmes rādītājiem ierindojas starptautiski atzīto zinātnisko idevumu visaugstākajā ceturtdaļā. Žurnāls “Gender, Place & Culture” publicēšanai pieņem tikai aptuveni 13% no iesniegtajiem rakstiem. Tā mērķis ir piedāvāt forumu debatēm par pētījumiem, kas veltīti cilvēkģeogrāfijas, vietas, kultūras, dzimtes un dzimumu līdztiesības jautājumiem.
Rakstā autores ir apkopojušas pētījuma par sieviešu klātesamību Latvijas memoriālajā ainavā rezultātus un secinājumus. Pētījums balstās uz kolektīvās un kultūras atmiņas un feministiskajām teorijām. Tā metodoloģijas pamatā ir ģeogrāfu Ouena Dž. Dvaiera (Owen J. Dwyer) un Dereka H. Oldera (Derek H. Alderman) piedāvātais skatījums uz memoriālo ainavu kā tekstu, arēnu un performanci.
“Biežās politiskās varas un sistēmu maiņas Latvijā pēdējo gadsimtu laikā ir būtiski ietekmējušas memoriālo ainavu,” uzsver profesore Vita Zelče un asociētā profesore Marita Zitmane. “Tas veidoja priekšnoteikumus, ka memoriālās vietas galvenokārt tiek veltītas kariem, to varoņiem, politiķiem, totalitārisma noziegumiem, to upuriem un pretošanās kustībai. Kopumā šīs memoriālās vietas sekmē maskulīno vērtību dominēšanu kolektīvajā atmiņā.”
Autores publikācijā norāda, ka Latvijā ir uzstādīti tikai daži sievietēm veltīti pieminekļi, un lielākā daļa no tiem atrodas ārpus galvaspilsētas. “Tādējādi sievietes tiek novietotas Latvijas memoriālās ainavas telpiskā konteksta perifērijā, kas viņām kā komemoratīvajiem aktoriem (atmiņas veidotājām) atvēl sekundāru lomu kolektīvajā atmiņā,” akcentē publikācijas autores V. Zelče un M. Zitmane. “Savukārt tas veido dezinformāciju par sievietes lomu un vietu sabiedrībā. Latvijas mūsdienu memoriālajā ainavā konstatējams dzimtes/dzimumu līdzsvara trūkums.”
Rakstu bagātina Rīgas pieminekļu attēlojums vēsturiskās pastkartēs un Latvijas memoriālo vietu fotogrāfijas, ko uzņēmušas pašas autores.
Ar rakstu “Dzimumu aspektā veidota piemiņas ainava: sievietes un piemiņas vietu veidošana Latvijā” (“A gendered memorial landscape: women and the making of commemorative places in Latvia”) var iepazīties LU abonētājā datubāzē Taylor & Francis Social Science & Humanities Library, Taylor & Francis Science & Technology Library.
Raksta DOI: https://doi.org/10.1080/0966369X.2026.2671195
Savukārt pētījums īstenots un publicēts Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektā “Dezinformācijas un sazvērestību radītie riski demokrātijai: Latvijas pieredzes pārlūkošana” (Nr. lzp-2019/1-0278).
 Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes (ESZF) Komunikācijas un informācijas nodaļas profesores Vitas Zelčes un asociētās profesores Maritas Zitmanes raksts par sieviešu klātesamības Latvijas memoriālajā ainavā pētījuma rezultātiem publicēts prestižā zinātniskajā žurnālā “Gender, Place & Culture”, kurā autores uzsver, ka Latvijas memoriālās vietas sekmē maskulīno vērtību dominēšanu kolektīvajā atmiņā.){kind=link}