ESZF emeritētā profesore Skaidrīte Lasmane.

Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes (ESZF) Komunikācijas un informācijas nodaļas emeritētā profesore Skaidrīte Lasmane pētījumā par Uzvaras laukuma būvniecību Latvijas pirmās brīvvalsts laikā uzsver racionālo līdzekļu izmantošanu apvienojumā ar emocionālu publisko atbalstu. Raksts publicēts žurnālā “Letonica”.

Rakstā “Emocionālā politika: Kārļa Ulmaņa otrais aicinājums” žurnālā “Letonica” tā autore emeritētā profesore Skaidrīte Lasmane piedāvā naratīvu par Kārļa Ulmaņa aicinājumu galvaspilsētā uzbūvēt Uzvaras laukumu. Tas izskanēja Rīgas preses līdzstrādnieku sanāksmē 1936. gada 29. maijā. Laukuma celtniecībai tika veltīts īpašs likums, ko izdeva Ministru kabinets un Kārlis Ulmanis kā Valsts prezidents izsludināja 1936. gada 12. jūnijā. Rakstā iztirzāts Ulmaņa vadītais Uzvaras laukuma izbūves process, kas ietvēra sekmīgu finansiālu līdzekļu vākšanu ar ziedojumiem un loteriju, praktisku liela cilvēka skaita līdzdalību izbūves darbos un projektu konkursu. 

“Uzvaras laukums palika nepabeigts, tāpat kā nepabeigts palika iecerētās vienotās latviskās Latvijas projekts,” rakstā secina profesore Skaidrīte Lasmane. “Taču izbūves procesa stāsts ļauj divējādi iepazīt 15. maija Latvijas autoritārisma vēsturi – pragmatiski un politiski, apliecinot patiesību, ka politiski aicinājumi nav īstenojami tikai racionāliem līdzekļiem. Neuzbūvētā Uzvaras parka vietā turpmāk saglabājās identifikācijā ar savu valsti balstītā nacionāli valstiskā apziņa, kuras nozīme bija vērā ņemama gan padomju okupācijas gados saglabātajā valsts neatkarības idejā, gan tās atkārtotā īstenojumā Latvijas valsts atjaunošanā 20. gadsimta 90. gados.”

Rakstā profesore skaidro, ka tolaik celtniecību pavadīja intensīva politiskā komunikācija, stiprinot atbalstu 15. maija Latvijai, tās valdībai, kā arī veicinot stipras nacionālās identitātes un pilsoniskās apziņas veidošanos. Uzvaras laukuma izbūve kalpoja par Ulmaņa autoritārās prakses sekmīga īstenojuma paraugu, kopā ar laukuma izbūves atveidojumu varas kontrolētos medijos radinot saliedētam darbam nācijas un valsts būvniecībā. 

Pētījumā analizēta Ulmaņa un citu Latvijas valsts amatpersonu runu retorika, Uzvaras laukuma izbūvei veltītie teksti Sabiedrisko lietu ministrijas pārvaldītajos nacionālajos un reģionālajos preses izdevumos. Šie teksti nodrošināja jūsmīgu emocionālu publisku atbalstu, pārvēršot Uzvaras laukumu no vienkārša Rīgas parka par izcilāko tautas kopdarbu vienotas nacionālas un pilsoniskas Latvijas izveidē.

Pētījums “Emocionālā politika: Kārļa Ulmaņa otrais aicinājums”, ko īstenojusi emeritētā profesore Skaidrīte Lasmane, tapis Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektā “Rīgas Uzvaras laukuma pār-stāstīšana” (ReVi) (lzp-2023/1-0237), kas tiek īstenots LU ESZF Politisko un sociālo pētījumu institūta Kolektīvās atmiņas pētījumu laboratorijā. Pētījuma uzmanības centrā Uzvaras parka vēsture, šodiena un nākotne, kā arī memoriālās kultūras un komunikācijas problemātika.

Profesores Skaidrītes Lasmanes raksta “Emocionālā politika: Kārļa Ulmaņa otrais aicinājums” DOI: https://doi.org/10.35539/LTNC.2025.0058.09

Raksts iekļauts žurnāla “Letonica” 58. sējumā. Žurnāls pieejams arī drukātā formātā. 

Žurnālu “Letonica” izdod LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts. Tas ir indeksēts Scopus, ERIH PLUS un EBSCO datubāzē un vairākās humanitāro un sociālo zinātnes jomās pieder Q1 grupas zinātniskajiem žurnāliem.

Dalīties