LU Ekonomikas un uzņēmējdarbības promocijas padomes atklātajā sēdē Maksims Rufs (Maxim Ruff) aizstāvēja promocijas darbu “Servitizācijas spējas un to ietekme uz organizācijas darbības rezultātiem: teorija un pierādījumi no rūpnīcu inženierijas nozares” zinātnes doktora grāda (Ph.D.) sociālajās zinātnēs iegūšanai zinātnes nozarē “Ekonomika un uzņēmējdarbība”.
“Lielākā daļa līdzšinējo pētījumu par servitizāciju — industriālo uzņēmumu stratēģisku pāreju no produktu pārdošanas uz integrētu pakalpojumu piedāvāšanu — koncentrējas uz to, vai šāda pieeja uzlabo paša uzņēmuma finanšu rezultātus,” norāda promocijas darba autors Maksims Rufs. “Mans pētījums šo pieņēmumu apstrīd. Tajā parādīts, ka rūpnīcu inženierijas nozarē servitizācijas radītā vērtība primāri neizpaužas atsevišķa uzņēmuma līmenī. Tā kļūst redzama tīkla līmenī — uzlabojot koordināciju, pielāgošanās spējas un kopējo darbības rezultātu starp ražotājiem, inženiertehniskajiem darbuzņēmējiem un gala klientiem.”
Promocijas darbā pētīts, kā rūpnīcu inženierijas nozares uzņēmumi, īpaši tie, kas darbojas beramo materiālu apstrādes sektorā, var veiksmīgi transformēt savu uzņēmējdarbības modeli, līdzās tradicionālajiem produktiem integrējot pakalpojumus un digitālos risinājumus. Pētījumā izstrādāts un empīriski pārbaudīts integrēts darbības rezultātu modelis, kas saista tradicionālās un digitālās servitizācijas spējas ar rezultātiem gan uzņēmuma, gan sadarbības tīkla līmenī.
“Šī perspektīvas maiņa — no uz uzņēmumu orientēta skatījuma uz tīkla līmeņa vērtības radīšanas izpratni — ir promocijas darba galvenā novitāte,” uzsver M. Rufs. “Turklāt pētījumā analizēju arī mākslīgā intelekta lomu un secinu, ka tas pats par sevi tieši neveicina darbības rezultātus, bet gan darbojas kā veicinošs faktors, kas stiprina uzņēmuma servitizācijas spējas.”
Pētījumā izmantoti aptaujas dati no 154 starptautiskiem nozares ekspertiem, kā arī modernas statistiskās modelēšanas metodes. Tas ļāvis identificēt, kuras spējas ir nozīmīgākās, ar kādu mehānismu starpniecību izpaužas to ietekme un kur galu galā rodas būtiskākie darbības rezultātu uzlabojumi.
“Rūpnīcu inženierijas projekti, piemēram, lielu rūpniecisko objektu būvniecība pārtikas pārstrādes, ieguves rūpniecības vai ķīmiskās ražošanas nozarēs, paredz vairāku uzņēmumu sadarbību ilgākā laika periodā,” skaidro autors. “Pētījuma rezultāti liecina, ka šīs nozares uzņēmumiem nebūtu jāvērtē ieguldījumi pakalpojumu attīstībā tikai pēc īstermiņa finanšu atdeves uzņēmuma līmenī. Servitizācijas patiesā vērtība šādās ekosistēmās izpaužas caur efektīvāku sadarbību, ciešākām partnerattiecībām un labāku koordināciju visā projekta tīklā.”
Pētījuma secinājumiem ir arī praktiska nozīme uzņēmumu vadītājiem. “Servitizācijas stratēģijas būtu jāveido kā sadarbības tīkla iniciatīvas, nevis tikai kā uzņēmuma iekšējo spēju attīstības programmas,” norāda M. Rufs. “Savukārt mākslīgajā intelektā būtu jāiegulda nevis kā atsevišķā darbības rezultātu uzlabošanas rīkā, bet kā pamatā spēcīgāku pakalpojumu sniegšanas spēju attīstīšanai.”
Autors izceļ arī kādu būtisku atziņu, kas gūta pētījuma gaitā. “Tiešas ietekmes trūkums uz uzņēmuma darbības rezultātiem nav negatīvs secinājums — tieši pretēji, tas ir tas, ko pētījums prognozēja un ko empīriskie dati apstiprināja,” uzsver M. Rufs. “Sarežģītās industriālajās ekosistēmās vērtība nepieder vienam dalībniekam. Tā tiek radīta kolektīvi. Uzskatu, ka šī perspektīva ir nozīmīga ne tikai rūpnīcu inženierijas nozarei, bet sniedz arī plašāku vēstījumu par to, kā mēs domājam par darbības rezultātiem, sadarbību un vērtības radīšanu arvien ciešāk savstarpēji saistītā ekonomikā.”
Pētījums sniedz ieguldījumu servitizācijas teorijas attīstībā un paplašina izpratni par vērtības radīšanas mehānismiem sarežģītās industriālajās ekosistēmās. Tā rezultāti ir nozīmīgi gan akadēmiskajai videi, gan uzņēmumu vadītājiem, kuri meklē efektīvākus veidus, kā veidot sadarbību, attīstīt pakalpojumus un izmantot digitālās tehnoloģijas konkurētspējas stiprināšanai.
Promocijas darbs izstrādāts LU ESZF profesora Viestura Paula Karnupa zinātniskajā vadībā. Darba recenzenti: LU ESZF profesors Andrejs Cekuls, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesore Andra Zvirbule un Klaipēdas Universitātes profesore Ligita Šimanskiene.
Ar darbu var iepazīties LU bibliotēkā Rīgā, Raiņa bulvārī 19.
 Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātē (ESZF) Maksims Rufs aizstāvēja promocijas darbu, kurā pierādīts, ka servitizācijas radītā vērtība rūpnīcu inženierijas nozarē primāri izpaužas nevis atsevišķa uzņēmuma, bet gan sadarbības tīkla līmenī, uzlabojot koordināciju, pielāgošanās spējas un kopējos darbības rezultātus starp iesaistītajiem partneriem.){kind=link}