ESZF pētnieki sarunu festivālā LAMPA piedāvās idejas sabiedrības lielāko izaicinājumu risināšanai

LU ESZF docētāji un zinātnieki sniegs plašu atziņu, viedokļu un ideju pienesumu šāgada sarunu festivāla LAMPA saturā. Festivāls norisināsies 2026. gada 10. un 11. jūlijā Cēsu pils parkā. Izzinošas, pārdomas raisošas un iedvesmojošas diskusijas divu dienu garumā notiks gan īpašā LU teltī, kurā atradīsies arī LU “AURORA NEXUS FM/ Radio NABA studija” un kur diskusijas raisīsies iecienītās “Zinātnes kafejnīcas” formātā, gan citās sarunu un diskusiju norises vietās Cēsu pils parka teritorijā.

ESZF eksperti piedalīsies gan četrās LU organizētajās īpašās “Zinātnes kafejnīcas” diskusijās, gan vairāk nekā 20 citās partneru organizētajās sarunās.

LU teltī “AURORA NEXUS FM/ Radio NABA studija” – aktuālākās Zinātnes kafejnīcas diskusijas

• 10. jūlijā plkst. 15.00 – 16.00 LU Zinātnes kafejnīcas "Digitālā publiskā telpa: dezinformācija, vēlēšanas un privātums – vai spējam kontrolēt spēles noteikumus?" fokusā būs dezinformācija un manipulēts saturs sociālajos medijos, kas ir īpaši aktuāli pirmsvēlēšanu laikā. Diskusijā piedalīsies ESZF docente Laura Ardava-Āboliņa.
• 10. jūlijā plkst. 19.00-20.00 LU Zinātnes kafejnīcā "Brīvprātīgā masveida novērošana. Kāda ir mūsdienu ērtību cena?" eksperti spriedīs, kā mūs ietekmē un var ietekmēt dalīšanās ar saviem datiem un kur ir robeža starp ērtībām, drošību un privātumu. Diskusijā piedalīsies ESZF asociētā profesore Aivita Putniņa.
• 11. jūlijā plkst. 11.00-12.00 LU Zinātnes kafejnīca organizē sarunu "Mākslīgais intelekts: zinātnes kapracis vai glābējs?", kurā norisināsies domapmaiņa par mākslīgā intelekta ietekmi uz zinātni/pētniecību, vai tā MI iespaidā kļūs kvalitatīvāka un pieejamāka, vai arī pieaugs zinātniskās informācijas uzticamības riski. Šajā diskusijā ESZF pārstāvēs asociētā profesore Baiba Holma.
• 11. jūlijā plkst. 17.00-18.00 - Zinātnes kafejnīca "Kādēļ Latvijai vajadzīgi dženderisma pētījumi: humanitāro un sociālo zinātņu nozīme modernas sabiedrības attīstībā?", ko vadīs ESZF tenūrprofesore Inta Mieriņa un kurā eksperti diskutēs, kā humanitārās un sociālās zinātnes palīdz izprast demokrātiju, nevienlīdzību, identitāti un sabiedrības attīstību mūsdienu pasaulē. Sarunā piedalīsies arī ESZF profesore Aija Zobena.

Papildus LU organizētajām Zinātnes kafejnīcām ESZF mācībspēki un pētnieki aktīvi piedalīsies arī daudzās citu organizatoru sarunu festivāla LAMPA diskusijās un sarunās, pievēršoties demokrātijas, drošības, sabiedrības saliedētības, klimata pārmaiņu, uzņēmējdarbības, mediju, sociālās politikas, digitalizācijas un citiem aktuāliem izaicinājumiem.

ESZF eksperti 10. jūlijā

ESZF asociētais profesors Ivars Ijabs piedalīsies divās diskusijās par demokrātiju un vēlēšanām – sarunā ar jauniešiem par irstošo demokrātiju un pilsonisko līdzdalību (plkst. 14.14-15.00), kā arī Eiropas parlamenta deputātu diskusijā "Vēlēšanu reformas Latvijā" (plkst. 15.15-17.15) – par iespējamiem Latvijas vēlēšanu sistēmas uzlabojumiem. Pasniedzēja Anastasija Tetarenko-Supe vadīs sarunu "Kur man nomirt?" (plkst. 14.30-16.00) par nedziedināmi slimiem cilvēkiem un viņu iespējām mūža izskaņā. Pasniedzēja Viktorija Tkačenko vadīs sarunu "Ko patiesībā nozīmē profesionāls un iekļaujošs publiskais pakalpojums?" (plkst. 16.00-17.00) par LGBTQ+ cilvēku pieredzi – labajiem piemēriem un stereotipiem.

Tenūrprofesore Inta Mieriņa iesaistīsies diskusijā "Integrācija vai atsvešināšanās – kurp virzās Latvija?" (plkst. 17.00-18.00), kurā izvērtēs līdzšinējo integrācijas politiku un iezīmēs nākotnes virzienus. Savukārt eksperte un Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga vadīs performanci un diskusiju "Vai mēs (ne)esam pietiekami spēcīgi?"(plkst. 17.30-19.00), kurā militārie un drošības eksperti no Latvijas, Igaunijas un Vācijas vērtēs, cik īstenībā izturīga ir mūsu noturība pret Krieviju.

ESZF eksperti 11. jūlijā

ESZF lektors Kārlis Lakševics piedalīsies diskusijā "Kad klimats kļūst neērts?" (plkst. 11.00-12.00) par klimata pārmaiņu radītajiem izaicinājumiem un kā par to runāt argumentēti un sarunā par digitālās nevienlīdzības pieaugumu Latvijā - "Digitālā elite pret digitāli nogurušajiem – vai Latvijā veidojas jauna nevienlīdzība?" (plkst. 12.30-13.30) – kam mākslīgais intelekts kļūst pieejams un kurus tehnoloģiju progress atstāj ēnā. Savukārt profesore Inna Šteinbuka vadīs ekspertu diskusiju par Latvijas produktivitāti "Drosme augt: vai Latvija ir gatava produktivitātes lēcienam?" (plkst. 11.00-12.00) – kā potenciālu pārvērst produktivitātes izrāvienā un labklājības pieaugumā. Diskusijā piedalīsies arī asociētā profesore Olga Bogdanova. I. Šteinbuka savu redzējumu izteiks arī par Baltijas valstu sadarbību sarunā "Baltijas valstis – starp sadarbību un konkurenci" (plkst. 14.00-15.30) – kur Baltijas valstīm ir izdevīgi turēties kopā un kur attīstībai palīdz veselīga konkurence. Šajā sarunā piedalīsies arī eksperts un doktorants Roberts Kits.

Pasniedzējs Filips Lastovskis piedalīsies sarunā par sieviešu pašcenzūras ietekmi uz demokrātiju - "Vai sieviešu pašcenzūra apdraud demokrātiju?" (plkst. 11.00-12.00) par sieviešu atturēšanos paust savu viedokli. Docents Artūrs Pokšāns iesaistīsies diskusijā par bērnunamu un audžuģimenēs augušo jauniešu dzīvi pēc 18 gadu sasniegšanas - "18+: no bērnunama uz "tiec galā pats"" (plkst. 11.30-12.30). Asociētā profesore Aivita Putniņa sarunā "Mājdzīvnieks bērna vietā" (plkst. 13.15-14.15) diskutēs par to, cik veselīga ir mājdzīvnieka turēšana bērna vietā un vai apzināta izvēle par labu mājdzīvniekam ietekmēs valsts demogrāfijas situāciju. Asociētais profesors Oļegs Krasnopjorovs diskutēs par paaudžu nomaiņa uzņēmumos un kā tas pārveido biznesa vidi un Latvijas ekonomiku nākamajos 10–20 gados - "Starp naudu, jēgu un labu dzīvi – paaudžu atšķirības uzņēmējdarbībā Latvijā" (plkst. 14.00-15.00). Zinātniskais asistents un doktorants Raivis Vilūns diskutēs par sabiedrības attieksmi pret uzņēmējiem sarunā "Kāpēc Latvijā nemīl uzņēmējus?"( plkst. 15.30-16.30).

Militārās industrijas attīstības perspektīvas Latvijā būs diskusijas "Vai militārā industrija kļūs par Latvijas “vizītkarti”?" (plkst.14.00-15.30) fokusā, kuru vadīs asociētais profesors Toms Rostoks un kurā meklēs atbildi uz jautājumu, vai aizsardzības industrija var kļūt arī augstas pievienotās vērtības ekonomikas, inovāciju un starptautiskās reputācijas virzītāju. Eksperte Sigita Struberga piedalīsies arī sarunā par jauniešu skatījumu uz dienestu un kā militārā pieredze ietekmē cilvēku arī ārpus formas - "Dienests un dzīve jauniešu acīm" (plkst. 12.12.-13.10) un diskusijā "Sieviete un drošība" (plkst.13.15-15.15) par sieviešu lomu gan bruņotajos spēkos un valsts aizsardzībā, gan arī plašākā sabiedrības noturībā.

Savukārt lektors Roberts Vīksne vadīs diskusiju "Kad visi pazīst visus. Objektivitātes izaicinājumi reģionālajos medijos" (plkst. 14.00-15.00), kurā reģionālo mediju žurnālisti kopā ar ekspertiem spriedīs par ētiskajām dilemmām, objektivitāti un profesionālās neatkarības stiprināšanu. Sarunā viedokli izteiks arī eksperte un Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Anastasija Tetarenko-Supe. Asociētais profesors Ivars Ījabs piedalīsies debašu sacensībā, kas norisināsies starp politiķu un jauniešu komandām, - "Jaunieši pret politiķiem" (plkst. 13.00-14.30).

ESZF aicina ikvienu interesentu piedalīties intelektuālajā piedzīvojumā, ko piedāvā sarunu festivāls LAMPA un kurā savas zināšanas, pētījumu atziņas un idejas veiksmīgākai valsts/sabiedrības/indivīda attīstībai piedāvā fakultātes eksperti. Dialogs ir vislabākais veids risinājumu meklēšanai un atrašanai.

Aicinām sekot līdzi ESZF mācībspēku un pētnieku diskusijām klātienē Cēsīs vai tiešsaistē LU sociālajos tīklos un Radio NABA ēterā. Iesaistieties sarunās, uzdodot jautājumus, daloties savā pieredzē, izsakot idejas – esiet daļa no sarunas!

Vairāk par sarunu festivāla LAMPA programmu 2026. gada 10. un 11. jūlijā.

Par MSCA un LU projektu “Aurora Nexus: savienot cilvēkus, zinātni un mākslu” 

Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās aktivitātes (Marie Skłodowska-Curie Actions – MSCA) ir Eiropas Savienības iniciatīva, kas atbalsta pētniecību, inovācijas un zinātnes komunikāciju.  LU projekts “Aurora Nexus: savienot cilvēkus, zinātni un mākslu” ir vienīgais no Latvijas, kas līdz šim ieguvis Eiropas Komisijas programmas “MSCA un sabiedrība: Eiropas Zinātnieku nakts un pētnieki skolās 2026–2027” finansējumu. 

Tas ir starptautisks zinātnes komunikācijas projekts, kas stiprina saikni starp pētniekiem un sabiedrību. Tā mērķis ir radīt vidi, kurā ikviens – neatkarīgi no vecuma vai priekšzināšanām – var iepazīt zinātni tuvāk, iesaistīties diskusijās un labāk izprast pētniecības nozīmi sabiedrības attīstībā. Īpaša uzmanība projektā pievērsta jauniešu interesei par zinātni un pētnieka profesiju.