Vienas dienas "Jauno pētnieku darbnīcu" (The Emerging Scholars Workshop) kopīgi organizēja Austrumeiropas un transatlantiskais tīkls (Eastern Europe and Transatlantic Network, EETN) un LU. EETN ir iniciatīva, ko finansē Kanādas Nacionālās aizsardzības departaments programmas "Pētniecības atziņu izmantošana aizsardzības un drošības stiprināšanai" (Mobilizing Insights in Defence and Security) ietvarā. Programmas mājvieta ir Kārltonas Universitātes Eiropas, Krievijas un Eirāzijas studiju institūts (Institute of European, Russian and Eurasian Studies, Carleton University) Kanādā.
Darbnīca pulcēja jaunos pētniekus un ekspertus no Latvijas Universitātes, Kārltonas Universitātes (Kanāda), Helsinku Universitātes (Somija), Frankfurtes Miera pētniecības institūta (Vācija), Romas Tre Universitātes (Itālija) un citām institūcijām. Programma apvienoja akadēmisku analīzi un praktisku drošības politikas skatījumu, pievēršoties Krievijas karam pret Ukrainu, hibrīddraudiem, NATO atturēšanai, stratēģiskajai stabilitātei, politiskajai atmiņai un radikalizācijas riskiem digitālajā vidē.
“Drošība mūsdienās sniedzas ārpus militārās jomas!” – tā bija galvenā atziņa, kas izskanēja zinātnieku foruma laikā. “Eiropa pašlaik darbojas stratēģiskā vidē, kas atrodas starp mieru un atklātu konfliktu,” diskusijā par Baltijas drošības izaicinājumiem un NATO atturēšanu uzsvēra pētnieki. Kādā no prezentācijām tieši tā arī bija formulēts – “Ne mierā, ne karā (“Not at peace, not at war”). Frāze labi raksturo realitāti, kurā militārā klātbūtne, politiskā signalizēšana, sabiedrības noturība, tehnoloģiskā inovācija un stratēģiskā komunikācija kļūst par savstarpēji saistītiem atturēšanas instrumentiem.
Krievijas karam Ukrainā, hibrīddraudiem un Eiropas drošībai veltītajā diskusijā izkristalizējās būtiska atziņa - hibrīdie uzbrukumi Eiropā var vienlaikus vājināt atbalstu Ukrainai, pārbaudīt ievainojamību un normalizēt pelēkās zonas incidentus. Hibrīdkarš ir daudzveidīgs. Prezentācijas par Sāhelu un Rietumbalkāniem uzskatāmi parādīja, ka Krievijas ietekme bieži izmanto politisko fragmentāciju, vāju mediju vidi, vēsturiskus aizvainojumus un alternatīvu partnerību solījumus. Savukārt, analizējot Krievijas pielāgošanos dronu karam Ukrainā, pētnieki uzsvēra, ka tehnoloģiskām pārmaiņām kaujas laukā ir tiešas politiskas sekas: tās ietekmē gan operacionālās spējas, gan valsts spēju uzturēt naratīvu par kontroli un kompetenci.
Jaunie zinātnieki apsprieda arī stratēģisko stabilitāti un reģionālo pārkārtošanos, proti, Eiropas spēju kļūt par autonomāku stratēģisko spēlētāju, analizēja bruņojuma kontroles režīmu vājināšanās sekas, hiperskaņas ieroču un mākslīgā intelekta izraisītā lēmumu pieņemšanas laika saīsināšanos, kā arī nepieciešamību stiprināt pretgaisa un pretraķešu aizsardzību, dronu un pretdronu sistēmas, kibernoturību, munīcijas ražošanu un militāro mobilitāti. Secinājums - "Neatkarīgi no tā, vai Eiropa ir lielvara, tai jākļūst par spēcīgu un stratēģiski autonomu starptautisko attiecību dalībnieku." Diskusiju Latvijas kontekstā papildināja atziņas par aizsardzības inovāciju un slāņotu atturēšanu.
Prezentācijās par Armēnijas pretestību sovjetizācijai, mazākumtautību skolām, Krievijas stratēģisko nacionālo mītradi, kara laika vardarbības mediju un tiesisko ietvarošanu, kā arī Latvijas sociālo mediju radikalizācijas tendencēm jaunie pētnieki uzsvēra, ka valsts vara, atmiņas politika, tiesības un digitālā vide ir būtiski drošības elementi. Īpaši nozīmīgs bija Latvijas zinātnieku secinātais: sabiedrība kopumā nav radikalizēta, tomēr riski koncentrējas noteiktās grupās un diskursos. Tādēļ prevencijai jābūt mērķētai, pierādījumos balstītai un vērstai uz demokrātiskās noturības stiprināšanu.
Kopumā tikšanās laikā izkristalizējās secinājums, ka militāra atturēšana, tehnoloģiskā inovācija, alianšu politika, sabiedrības noturība, vēsturiskā atmiņa un informācijas telpa veido vienotu drošības ekosistēmu. Darbnīca izcēla Kanādas pieaugošo ieguldījumu Eiropas un transatlantiskajā drošībā. Vadot NATO daudznacionālo brigādi Latvijā un ilgstoši atbalstot Ukrainu, Kanāda arvien aktīvāk iesaistās mūsdienu drošības izaicinājumu militāro, tehnoloģisko un sabiedrisko dimensiju risināšanā. Vienlaikus Kanādas iesaiste sniedzas pāri militārajai jomai un aptver aizsardzības inovācijas, noturības stiprināšanu, pētniecisko sadarbību un politikas dialogu, tādējādi atspoguļojot mūsdienu drošības arvien visaptverošāko raksturu.
Jauno zinātnieku satikšanās vērtība bija starpdisciplinārs dialogs, kas ļāva viņiem sasaistīt empīriskus pētījumus ar plašākiem jautājumiem par Eiropas drošības nākotni. Rīga un LU tādējādi kļuva par nozīmīgu diskusijas punktu NATO austrumu flangā, teorētiskām debatēm par atturēšanu un hibrīddraudiem iegūstot tiešu politisku nozīmi.
, secināja, ka Eiropas nākotnes drošībai būtiska ir vienotas drošības ekosistēmas stiprināšana un attīstība, kas ietver militāru atturēšanu, tehnoloģisko inovāciju, alianšu politiku, sabiedrības noturību, vēsturiskā atmiņu un informācijas telpu. Drošība un atturēšanas instrumenti mūsdienās sniedzas krietni ārpus militārās jomas.){kind=link}