Baltijas drošība starp vēsturi un mūsdienu izaicinājumiem
Divu nedēļu programma tika veidota tā, lai dalībniekiem sniegtu daudzpusīgu priekšstatu par Baltijas valstīm kā Rietumu pierobežas reģionu, vienlaikus aplūkojot gan vēsturiskos procesus, gan aktuālos drošības politikas jautājumus.
Pasākuma laikā dalībnieki iepazinās ar Baltijas valstu vēsturisko attīstību, Krievijas un Eiropas attiecībām, Latvijas un Krievijas attiecību dinamiku, Baltijas sabiedrību etniskajiem un lingvistiskajiem procesiem, kā arī Krievijas atturēšanas jautājumiem Baltijas reģionā. Programmā tika aplūkota arī ekonomiskā drošība, stratēģiskā komunikācija, dezinformācijas un propagandas mehānismi, informācijas uztvere un emociju ietekme uz sabiedrību un sociālajām grupām.
Akadēmisko programmu papildināja studiju vizītes Latvijas Okupācijas muzejā, Latvijas Republikas Saeimā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrā un centrā “MARTA”. Vizīšu laikā studentiem bija iespēja iepazīties ar institūciju darbu un piedalīties diskusijās par drošības politiku, transatlantiskajām attiecībām, sabiedrības noturību un informatīvās telpas izaicinājumiem.
Vasaras skolas noslēgumā dalībnieki prezentēja grupās izstrādātus projektus, kuros apkopoja programmā iegūtās zināšanas un piedāvāja savu skatījumu uz demokrātijas, dezinformācijas un drošības jautājumiem. Pēc noslēguma prezentācijām dalībnieki saņēma vasaras skolas sertifikātus.
Latvija kā studiju un kultūras pieredzes vieta
Būtiska vasaras skolas daļa bija arī Latvijas kultūras un sociālās vides iepazīšana. Dalībniekiem tika organizēta ekskursija pa Vecrīgu, šokolādes meistarklase, kā arī izbraukumi uz Kuldīgu un Jūrmalu.
Šīs aktivitātes ļāva studentiem iepazīt Latviju ārpus auditorijas, veicināja dalībnieku savstarpējo komunikāciju un palīdzēja veidot starptautiskus kontaktus neformālā vidē.
Dalībnieki īpaši novērtē organizāciju, komunikāciju un studiju vizītes
Pēc vasaras skolas dalībnieki tika aicināti anonīmi novērtēt programmu. Aptaujas rezultāti apliecina, ka programmas izteiktākās stiprās puses bija savlaicīga komunikācija, administratīvā koordinēšana, studiju vizītes un sociālās aktivitātes.
Studenti programmu raksturoja kā izcilu, labi organizētu un tādu, kas piedāvājusi lielu daudzveidību. “Kopumā tā bija jauka pieredze. Programmu varētu padarīt vēl interesantāku, piedāvājot mazāk, bet koncentrētākas lekcijas,” anonīmajā anketā norādīja kāds dalībnieks.
Ieguldījums LU internacionalizācijā
Vasaras skolas īstenošana sadarbībā ar Utrehtas Universitāti ir nozīmīgs ieguldījums LU ESZF internacionalizācijas stiprināšanā.
Šāda prestiža starptautiska programma veicina LU atpazīstamību ārvalstīs, demonstrē fakultātes akadēmisko kompetenci drošības, starptautisko attiecību, ekonomikas un sociālo zinātņu jomā, kā arī veido pamatu turpmākai sadarbībai ar ārvalstu studentiem, mācībspēkiem un partneraugstskolām.
Vasaras skolas īstenošanā bija iesaistīti mācībspēki Edgars Engīzers, Sigita Struberga, Toms Rostoks, Margarita Dunska, Žaneta Ozoliņa un Jurģis Šķilters. Pasākumu organizēja un tā programmu izstrādāja LU ESZF ārējo sakaru koordinatore Aleksandra Kjakste.
LU ESZF pateicas institūcijām un sadarbības partneriem, kuri uzņēma vasaras skolas dalībniekus un iesaistījās programmas īstenošanā, ļaujot akadēmiskās zināšanas papildināt ar praktisku pieredzi un sarunām ar nozares ekspertiem.
 Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātē (ESZF) norisinājās starptautiskā vasaras skola “Drošības politikas veidošana Baltijas valstīs: Rietumu nostāja pret savām pierobežas teritorijām”, kas tika organizēta sadarbībā ar Utrehtas Universitāti. Vasaras skola pulcēja studentus ar atšķirīgu akadēmisko un kultūras pieredzi, radot vidi starptautiskai zināšanu apmaiņai un diskusijām par Baltijas valstu ģeopolitisko situāciju, vēsturisko pieredzi un mūsdienu drošības izaicinājumiem.){kind=link}