Kāpēc viens sabiedrības jautājums gadiem atrodas mediju un politiķu uzmanības centrā, bet ar laiku var zaudēt savu vietu dienaskārtībā? Un kas notiek ar sabiedrības attieksmi, kad mainās ierastais tēmas rāmējums? Viens no socioloģijā izmantotajiem jēdzieniem šādu procesu skaidrošanai ir morālā panika – situācija, kurā kāda sabiedrības grupa vai parādība tiek uztverta un publiski attēlota kā apdraudējums.
“Šāds piemērs ir pret Austrumeiropas migrantiem vērstā morālā panika Lielbritānijā. Austrumeiropas migranti Lielbritānijā ilgstoši tika attēloti kā drauds vietējo iedzīvotāju darbavietām un ekonomiskajai drošībai, taču pēc “Brexit” referenduma pret viņiem vērstā morālā panika pakāpeniski zaudēja savu iepriekšējo intensitāti,” atklāj Rafals Smočinskis (Rafal Smoczynski), kurš vieslekcijā skaidros, kāpēc notika šādas pārmaiņas un kāda loma šajā procesā bija medijiem un politiskajiem aktoriem. Sociologs iepazīstinās ar kvalitatīvo interviju rezultātiem, kas iegūti sarunās ar Austrumeiropas migrantiem Ziemeļanglijā, kā arī analizēs, kā migrācija tika atspoguļota Lielbritānijas plašsaziņas līdzekļos.
Interviju un mediju analīzes rezultāti liecina, ka attieksmes maiņa nebija saistīta tikai ar situāciju darba tirgū vai “Brexit” ekonomisko solījumu izpildi. Būtiska nozīme bija arī tam, ka mediji un politiķi arvien mazāk atkārtoja un pastiprināja pret migrantiem vērstus vēstījumus. Samazinoties šādai uzmanībai, mazinājās arī morālā panika. Negatīvā attieksme pret migrantiem pilnībā nepazuda, taču tā vairs nespēja tik plaši ietekmēt sabiedrību un biežāk izpaudās atsevišķās savstarpējās situācijās vai komunikācijā internetā.
Vieslekcija ļaus labāk izprast mediju un politiskās komunikācijas nozīmi sabiedrības attieksmes veidošanā – gan radot satraukumu un paniku, gan tam ar laiku mazinoties.
Rafals Smočinskis ir sociologs, Polijas Zinātņu akadēmijas Filozofijas un socioloģijas institūta asociētais profesors un Reliģijas pētniecības nodaļas vadītājs. Viņā pētniecības intereses aptver sociālo kontroli, politikas filozofiju, elites socioloģiju un reliģijas socioloģiju. Viņa darbi publicēti tādos akadēmiskajos izdevumos kā “Ethnic and Racial Studies”, “East European Politics and Societies and Cultures”, “Current Sociology” un “Theory and Society”. Viņš piedalījies Eiropas Komisijas, Norvēģijas Pētniecības padomes, Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienesta un Polijas Nacionālā zinātnes centra finansētos projektos, kā arī bijis viesprofesors universitātēs Austrālijā, Dienvidkorejā, Irānā, Polijā, Japānā un Lielbritānijā.
Vieslekcija norisināsies angļu valodā.
Lekcijā aicināti piedalīties visi interesenti, iepriekš piesakot savu dalību.
.){kind=link}