2026. gada 9. oktobrī LU notika jau ceturtā HROMADA konference “Ukrainas stiprināšana: zināšanu apmaiņa ilgtspējīgas nākotnes vārdā”, kuru rīkoja LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte (ESZF) sadarbībā ar Ziemeļvalstu un Baltijas valstu zināšanās balstītu ieguldījumu tīklu Ukrainas atjaunošanai (HROMADA) un kurā piedalījās vairāki desmiti pētnieku un ekspertu no Ukrainas, Baltijas jūras reģiona un citām Eiropas valstīm.
“Krievijas brutālā pilna mēroga kara Ukrainā laikā LU ir centusies atbalstīt Ukrainas pētniekus un universitātes,” uzrunājot konferences dalībniekus, uzsvēra LU zinātņu prorektors asociētais profesors Guntars Kitenbergs. “Mums ir daudz kopīgu pētniecības projektu, kas aptver daudzas jomas. Nodrošinām vidi un resursus Ukrainas studentiem. Tā ir svarīgas un pašsaprotamas rūpes par mūsu draugiem.” Prorektors norādīja, ka esam daudz mācījušies no Ukrainas pieredzes un ka sabiedrības un institucionālā noturība vairs nav tikai vārdi, kurus lietojam. Valsts izdevumi aizsardzībai ir strauji pieauguši, tomēr “joprojām pārsvarā domājam par fizisko infrastruktūru un ieročiem, bet vajadzētu vairāk gādāt arī par sabiedrības noturību.”
Savukārt Eiropas Parlamenta (EP) deputāts, brīvprātīgo kustības "Tviterkonvojs" izveidotājs un vadītājs Reinis Pozņaks konferencē atgādināja, ka “Tvitterkonvojs” sākās ar cilvēkiem, kuriem bija kopīgas intereses par konkrētu lietu, bet ne vienmēr vienādi politiskie uzskati. “Kad sākās karš, šie esošie atbalsta tīkli sāka darboties teju vienas nakts laikā. Var aprēķināt karavīru, tanku, raķešu, munīcijas un loģistikas apjomu. Taču karā vienmēr pastāv arī iedzīvotāju faktors,” uzsvēra EP deputāts Reinis Pozņaks. “Uzskatu, ka tieši ar šo Krievija nerēķinājās, iebrūkot Ukrainā, proti, sabiedrības faktoru. Un Ukrainas sabiedrība ar to pārsteidza ne tikai Krieviju, bet arī paši sevi un pārējo pasauli.”
R. Pozņaks norādīja, ka “būt sagatavotam nenozīmē obligāti būt gatavam. Ukraiņi, iespējams, nebija pilnībā sagatavoti iebrukumam, taču viņi bija gatavi cīnīties jau no pirmās minūtes. Izaicinājums ir tajā, ka neviens nezina, kā šis X faktors “uzvedīsies” — ne agresors, ne pat uzbrukumam pakļautās valsts valdība.”
Īpaša uzmanība konferencē bija veltīta vietējām kopienām, uzsverot to lomas svarīgumu. “Mazas vietējās kopienas bieži vien ir pirmās, kas ierodas, un pēdējās, kas aiziet,” norādīja arī EP deputāts. “Tādēļ jautājums Eiropai ir šāds: kā mēs stiprinām šīs kopienas? Kā savedam cilvēkus kopā vēl pirms krīzes?” Ir vajadzīgas civilās aizsardzības mācības un ārkārtas situāciju plāni. “Taču mums jāsaprot, ka noturību nevar veidot tikai ar krīzes gatavības kampaņām. Tā sākas daudz agrāk — brīdī, kad cilvēki satiekas, dara lietas kopā un iemācās uzticēties cits citam, neraugoties uz atšķirībām.”
Konference bija iespēja pētniekiem un praktiķiem apmainīties ar idejām, viedokļiem, atziņām un secinājumiem. LU prorektors akcentēja šīs konferences ieguldījumu un nozīmi pierādījumos balstītu zināšanu izplatīšanā lēmumu pieņēmējiem vietējā, nacionālā un arī starptautiskā līmenī. HROMADA tīklā vairāk nekā 100 Ziemeļvalstu un Baltijas valstu zinātnieku, ekspertu veic pētījumus par Ukrainu un ar iegūtajām atziņām dalās starp pašvaldībām, valsts līmenī un arī starptautiski.
 9. oktobrī notikušajā HROMADA konferencē zinātnieki un eksperti no Ukrainas, Latvijas un citām Eiropas valstīm, spriežot par mūsu valstu gatavību krīzēm, noturību, par Ukrainas pieredzes izmantošanu, atbalstu Ukrainai un par tās augstskolu pielāgošanos kara apstākļiem, akcentēja tieši vietējo kopienu lomu gatavībā krīzēm un iespējamai X stundai.){kind=link}