2026. gada 12. - 16. oktobrī LU ESZF norisinājās Erasmus+ Kombinētās intensīvās programmas (Blended Intensive Programme, BIP) “Kopienā balstīts sociālais darbs ar jauniešiem” (“Community-Based Social Work with Youth”) klātienes daļa. Tajā piedalījās kopumā 17 sociālā darba studenti un pieci mācībspēki no Oslo Metropolitēna universitātes Norvēģijā, Frankfurtes Lietišķo zinātņu universitātes Vācijā un Vītauta Dižā Universitātes Lietuvā, - lai iepazītu kopienā balstītas pieejas darbā ar jauniešiem, apmainītos ar profesionālo pieredzi un meklētu risinājumus jauniešu sociālās iekļaušanas, labbūtības un noturības atbalstīšanai un veicināšanai.
“Sistēmiskās sociālā darba problēmas ir līdzīgas visur,” programmas noslēgumā secina tās vadītāja, LU ESZF asociētā profesore Baiba Bela. “Lai gan programmas dalībnieki no Norvēģijas un Vācijas pārstāv veco un labklājīgāko Eiropu, bet Lietuvas un Latvijas pārstāvjiem ir postpadomju Eiropas pieredze, diskusijās un mācību vizītēs atklājās, ka jauniešu problēmas un sociālā darba sistēmas izaicinājumi dažādās Eiropas valstīs ir pārsteidzoši līdzīgi.”
Šādas programmas izveide balstīta ESZF priekšrocībās. “Mūsu mācībspēku pieredze sociālajā darbā ar jauniešiem un pētnieki ir mūsu stiprā puse,” tēmas izvēli BIP raksturo B. Bela. “Stiprā puse ir arī akcents uz kopienu, jo ESZF īsteno fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu* par sociālo darbu kopienu noturībai. Tāpēc šķita interesanti veidot programmu nevis vienkārši par sociālo darbu ar jauniešiem, bet tieši par kopienas stipro pušu izmantošanu darbā ar jauniešiem.”
“Individuālais darbs ir svarīgs, taču ar to vien nepietiek, jo tas ne vienmēr jauniešus uzrunā vai motivē,” kopienas darba priekšrocības skaidro asociētā profesore B. Bela. “Kopienā jaunieši var savu līdzšinējo draugu loku nomainīt pret konstruktīvāku grupu vai vismaz būt kopā ar tiem, kuri arī vēlas pārmaiņas savā dzīvē. Šādi viņi faktiski veido jaunu draugu kopu un var viens otru daudz vairāk atbalstīt, kas nav iespējams, darbojoties ar katru individuāli.”
“Ja jaunietis ir piedzīvojis vardarbību vai saskaras ar citām grūtībām, kad nepieciešama psihologa palīdzība, individuālais darbs ir svarīgs,” turpina B. Bela. “Taču pienāk brīdis, kad ārkārtīgi svarīgs kļūst vienaudžu atbalsts, un tikai kopienas darbs var sniegt šo atbalstu, turklāt konstruktīvi, jo daudziem jauniešiem pamatā ir destruktīvu attiecību pieredze.”
Latvijā sociālais darbs ar jauniešiem kā atsevišķa specializācija attīstās salīdzinoši nesen — pēdējos piecos līdz desmit gados, kad jaunieši tiek atzīti par īpašu sociālā darba mērķgrupu. Vienlaikus darbam ar jauniešiem gan ir senākas tradīcijas. Erasmus+ BIP dalībnieki ne tikai klausījās lekcijas, piedalījās semināros, darbojās četrās izveidotajās grupās, prezentēja sava darba rezultātus, bet arī mācību vizītēs apmeklēja centrus, kas strādā ar jauniešiem, – pašvaldību atbalstītos un nevalstiskās organizācijas (NVO), tostarp NVO, kas izpilda valsts vai pašvaldības pasūtījumu sociālo pakalpojumu sniegšanā, gan tādas, kas darbojas, pateicoties ziedojumiem, un strādā neformāli. Rīgā viņi iepazina “Jauniešu atbalsta centru” Imantā, Kopienas centru “Resiliences avots”, “OPEN Radošo centru un atbalsta programmu “Palēciens”.
BIP dalībnieki bija vizītē arī ārpus Rīgas – Cēsīs. “Tur ir LU filiāle, kurā īstenojam sociālā darba studiju programmu, bet turp devāmies tāpēc, ka Cēsīs darbs ar jauniešiem ir ļoti spēcīgs, jo sociālais dienests ir specializējies tieši darbā ar viņiem,” pilsētas apmeklējuma izvēli skaidro B. Bela. Ārzemju studenti un mācībspēki apciemoja Cēsu novada Sociālo dienestu un Jauniešu centru.
Jauniešu ikdienā savstarpēji var pārklāties vairākas problēmas: galvenās - atkarība no vielu lietošanas, mentālās veselības problēmas, klaiņošana, kā arī - vardarbība ģimenē un citas. Ģimenes vide ir būtiska. Grūtības ne vienmēr ir redzamas no malas un var skart arī jauniešus no labi situētām no ģimenēm, kurās viņi pamesti novārtā.
B. Bela uzsver, ka savlaicīgs atbalsts ir īpaši nozīmīgs: ja sociālās iekļaušanas un uzvedības grūtības tiek pamanītas un risinātas laikus, dodot jauniešiem iespēju iepazīt alternatīvu - saprast, kā savu dzīvi veidot citādi, jaunietim ir lielākas iespējas turpināt izglītību, veidot attiecības un vēlāk pilnvērtīgi iesaistīties sabiedrībā. Tomēr pētījumu pieredze dažādās Latvijas pašvaldībās liecina, ka jauniešiem ar atkarību problēmām atbalsta iespējas var būt ļoti ierobežotas. Arī mentālās veselības grūtības ir plaši sastopamas, bet palīdzības iespējas ir nepietiekamas.
Vērtējot noslēgušās BIP “Kopienā balstīts sociālais darbs ar jauniešiem” klātienes norises daļas ESZF rezultātus, Baiba Bela atzīst, ka dalībnieku atsauksmes ir ļoti labas. Īpaši novērtēta lekciju, mācību vizīšu un diskusiju kombinācija, kas ļāva teorētiskās zināšanas sasaistīt ar praktisko pieredzi. Lai gan programma bija varbūt pat pārāk piesātināta un mazāk laika atlika grupas dalībnieku savstarpējai socializācijai, vadītāja ir ļoti gandarīta par realizēto un uzskata, ka šāda starptautiska pieredze ir ļoti vērtīga un fakultāte noteikti rīkos līdzīgas programmas arī turpmāk.
“Man kā programmas direktorei ir liels prieks, ka mēs to varējām īstenot un uzņemt ārvalstu studentus un arī docētājus. Tā ir ļoti vērtīga un aizraujoša pieredze,” rezumē Baiba Bela. Programma ne vien paplašināja dalībnieku izpratni par sociālo darbu ar jauniešiem, bet arī apliecināja starptautiskas pieredzes apmaiņas nozīmi: dažādu valstu speciālistiem, sadarbojoties un salīdzinot pieejas, ir iespēja labāk izprast kopīgos izaicinājumus un meklēt risinājumus, kas jauniešiem palīdz veidot drošāku un iekļaujošāku nākotni.
BIP programmas saskanīgu norisi nodrošināja tās praktiskā organizatore un koordinatore Endija Rezgale-Straidoma, kas dalībniekiem sniedza arī lekciju “Ielu sociālais darbs un kopienā balstītas intervences darbā ar jauniešiem” un vadīja praktiskās nodarbības un mācību vizītes.
* LU ESZF īsteno Latvijas Zinātnes padomes atbalstīto fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu “Kā sociālais darbs var palīdzēt kopienu noturības stiprināšanā? Sociālais darbs kopienu noturībai starp globāliem izaicinājumiem un lokālu rīcību” (2025-2027). Projektu vada ESZF zinātņu prodekāne prof. Iveta Reinholde.




