LV PEAK pētnieku aprēķini liecina: ja Vanšu tilta šķērsotāju ceļā pavadītais laiks dienā palielinātos par 30 minūtēm, sabiedriskā transporta aptuveni 20 000 pasažieriem un 90 000 privāto automobiļu lietotājiem (pieņemot, ka vienā automašīnā vidēji brauc 1,5 cilvēki) rastos ievērojami laika un ekonomiskie zaudējumi.
Ņemot vērā vidējo nodarbinātības līmeni un atalgojumu Rīgā, papildu ceļā pavadītais laiks veidotu 54,9 tūkstošus cilvēkstundu jeb 569,9 tūkstošus eiro dienā. Mēneša laikā tie būtu aptuveni 1,2 miljoni cilvēkstundu un 12,5 miljoni eiro.
Šie aprēķini atklāj, ka satiksmes ierobežojumu ietekme nav vērtējama tikai pēc autovadītāju un pasažieru neērtībām. Sastrēgumos pavadītais laiks nozīmē arī zaudētu darba laiku, zemāku darba produktivitāti un neizmantotas ekonomiskās iespējas.
Būtiska ir arī satiksmes ierobežojumu ietekme uz vidi. Atbilstoši Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem 2026. gada sākumā Latvijā bija reģistrēti aptuveni 800 tūkstoši vieglo automobiļu, kuru vidējais vecums bija ap 15 gadiem. Tikai aptuveni ceturtā daļa jeb 25 % automobiļu bija jaunāki par desmit gadiem. Savukārt ar alternatīviem enerģijas avotiem – elektrību, hibrīda tehnoloģijām vai ūdeņradi – darbināmi bija aptuveni 20,7 tūkstoši automobiļu jeb 2,4 %.
LV PEAK pētnieku aplēses parāda, ka ilgāks ceļā pavadītais laiks un satiksmes plūsmas palēnināšanās var būtiski palielināt transporta radītās emisijas. Aprēķinos izmantots vidējais degvielas patēriņš sastrēgumā – 9,6 litri uz 100 kilometriem –, vidējais braukšanas ātrums – 20 km/h – un aptuveni 2,64 kg CO₂ emisiju uz vienu patērētās degvielas litru.
Saskaņā ar pētnieku aprēķiniem šāds scenārijs varētu radīt papildu 222,6 tonnas CO₂ emisiju.
LV PEAK aprēķini ļauj novērtēt Vanšu tilta remonta iespējamo ietekmi plašākā ekonomiskā kontekstā. Ja tilta šķērsotāju ceļā pavadītais laiks pieaugtu par 30 minūtēm, ar to saistītie 569,9 tūkstošu eiro zaudējumi būtu līdzvērtīgi aptuveni 23,3 % no Latvijas 30 minūtēs radītā iekšzemes kopprodukta.
Arī ietekme uz vidi ir vērā ņemama – aprēķinātais CO₂ emisiju pieaugums veidotu aptuveni 0,1 % no Latvijas transporta sektora 2023. gada emisijām.
Šie aprēķini uzsver nepieciešamību Vanšu tilta pārbūvi plānot ciešā sasaistē ar pārdomātiem satiksmes organizācijas risinājumiem. Jo efektīvāk izdosies organizēt satiksmi remonta laikā, jo mazāki būs iespējamie zaudējumi iedzīvotājiem, uzņēmumiem un videi.
Latvijas ekonomikas vērtīgākais resurss ir cilvēks, bet Vanšu tilta remonta dārgākā daļa var izrādīties laiks.