LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pētnieku grupa "Publiskā antropoloģija"
Grupa apvieno sociālos un kultūras antropologus, kas pēta, kā rīcībpolitika, institūcijas un infrastruktūras tiek izdzīvotas ikdienā. Ar etnogrāfiskiem un līdzdalīgiem pētījumiem mēs radām zināšanas kopā ar iesaistītajām pusēm un nododam tālāk lēmumu pieņēmējiem. Kopš 2018. gada grupas pētnieki ir īstenojuši vairāk nekā 20 pašvaldību, nacionāla un starptautiska mēroga projektus. Grupa vada arī pētniecībā balstītas studijas antropoloģijas bakalaura un maģistra programmās, paverot iespējas sadarbībai ārpus projektiem. Galvenās grupas pētniecības tēmas aptver veselību, aprūpi, dzimti, vardarbības novēršanu, plānošanu, vidi, klimatu un infrastruktūru.
Grupas vadītāja
Dr. phil. Aivita Putniņa
Vadītāja: vadošā pētniece, asoc. prof. Aivita Putniņa, LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte (ESZF) – radniecība un ģimene, dzimte un reliģija, biotehnoloģijas.
Pētnieku grupa:
- docents Artūrs Pokšāns, LU ESZF (jaunatne un institūciju aprūpe, vardarbība, līdzdalīgie pētījumi);
- docente Zane Linde-Ozola, LU ESZF (medicīnas antropoloģija, infekciju kontrole, bērnu aizsardzība);
- docents Garets E. Hamiltons, LU ESZF (postsociālisms, vardarbība un mediji, patēriņš);
- pētniece Ilze Mileiko, LU ESZF (auglība un novecošana, digitālā aprūpe, bioētika);
- pētniece, lektore Māra Neikena, LU ESZF un LU MDZF (dzimte un reliģija, novecošana, veselības ētika);
- pētniece Anna Elizabete Griķe, LU ESZF un LU LFMI (lingvistiskā antropoloģija, dzīvā reliģija, pierobeža);
- pētnieks, lektors Kārlis Lakševics, LU ESZF un LU EZTF (mājokļi un bezpajumtniecība, klimata politika, infrastruktūra);
- pētniece Līna Orste, LU ESZF (aprūpe (paliatīvā un digitālā aprūpe), atkritumu apsaimniekošana un “zero waste”, uztura prakses).
Grupa pēta, kā cilvēki sadzīvo ar valsts un pašvaldību rīcībpolitiku, pakalpojumiem un infrastruktūrām, un kā šīs sistēmas var labāk atbilst cilvēku pieredzēm.
Galvenie virzieni:
- Aprūpe, bērnība un labklājība – ārpusģimenes un institūciju aprūpe, bērnu aizsardzība un vardarbības prevencija, novecošana un digitālā aprūpe, pakalpojumi cilvēkiem ar invaliditāti.
- Mājokļi, migrācija un pilsēta – bezpajumtniecība un “Mājoklis vispirms”, bēgļu un migrantu mājokļi, pilsētplānošanas līdzdalība, monopilsētas.
- Radniecība, dzimte un reliģija – ģimenes ārpus heteronormatīvas vides, sieviešu ordinācija, dzimumu līdztiesība dzīvajā kristīgajā praksē.
- Veselība, ētika un medicīna – infekciju kontrole un antibiotiku lietošana, biobankas, stresa noturība, pacientu tiesības.
- Vide un infrastruktūra – klimatam draudzīgs dzīvesveids, renovācija un pietiekamība, atkritumi un “zero waste”, cilvēka un ūdeņu attiecības.
- Identitāte, valoda un mantojums – latviskā identitāte un sabiedrības noturība, folklora, vārdi un vietas, pierobeža.
Viena dzimuma partnerības: antropoloģisks pētījums par bērnu audzināšanu ārpus heteronormatīvas vides
Latvijas Zinātnes padome, FLPP, lzp-2025/1-0328, 2026–2028, vadītāja Aivita Putniņa
Projekts pēta plaisu starp Latvijas ģimeņu faktiskajām formām un heteronormatīvo ģimenes ideālu. Uzmanībā ir mājsaimniecības, ko statistika uzskaita kā “viena vecāka” ģimenes, lai gan bērnus kopā audzina divi viena dzimuma pieaugušie. Ģimenes pētījumā piedalās kā līdzpētnieki.
Džimbas drošības programmas izvērtējuma pētījums
Pasūtītājs: nodibinājums “Centrs Dardedze”, 2025–2027, vadītāja Aivita Putniņa; partneris – Londonas Higiēnas un tropiskās medicīnas skola
Pētījums izvērtē bērnu seksuālās vardarbības prevencijas programmas “Džimbas drošības programma” īstenošanu, efektivitāti un ilgtspēju. Rezultāti palīdzēs programmu pielāgot un izmantot citās valstīs.
Easy to do: vienaudžu atbalsts jauniem cilvēkiem ar invaliditāti
Erasmus+, 2024–2026, vadošais partneris – biedrība “Apeirons”; vadošā pētniece Aivita Putniņa
Līdzdalīgs pētījums, kas palīdzējis izstrādāt un izmēģināt “badija” pakalpojumu Rīgā – pavadoņi - vienaudži jauniem cilvēkiem ar invaliditāti.
Eiropas bezpajumtniecības uzskaite Rīgā (European Homelessness Count)
Eiropas Komisija (DG EMPL), koordinators KU Leuven, 2025–2026; pētnieks Kārlis Lakševics
Pirmā vienotā metodoloģijā (ETHOS Light) balstītā bezpajumtnieku uzskaite Latvijā, kas 2025. gada oktobrī notika vienlaikus 35 Eiropas pilsētās. Uzskaitē piedalījās ap 50 pētnieku, sociālo darbinieku un brīvprātīgo.
- Lakševics, K. (2026). The politics of enough: Structuring efficiency–sufficiency tensions in Latvian renovation decisions. Consumption and Society. doi.org/10.1332/27528499Y2026D000000101
- Lakševics, K., Brizga, J., Mamut, P., Kreinin, H., Fuchs, D., & Belousa, I. (2026). An eco-social policy mix for 1.5°C lifestyles: A multi-country policy Delphi analysis. Regulation & Governance, 20(2), 321–337. doi.org/10.1111/rego.12655
- Lakševics, K., Mont, O., Plepys, A., Richter, J., & Brizga, J. (2026). Business roles in 1.5 °C transitions: A stakeholder-informed scenario analysis. Sustainability: Science, Practice and Policy, 22(1), 2733642. doi.org/10.1080/15487733.2026.2733642
- EU 1.5° Lifestyles Consortium, incl. Brizga, J., & Lakševics, K. (2026). Enabling 1.5 °C lifestyles in Europe: Lifestyle options and structural change for transformation. Sustainability: Science, Practice and Policy, 22(1), 2657131. doi.org/10.1080/15487733.2026.2657131
- Franz, Y., Haase, A., Reeger, U., Schmidt, A., Arroyo, I., Lakševics, K., & Nasya, B. (2026). Understanding housing market challenges and barriers for the integration of forced migrants. Comparative Migration Studies, 14, 3. doi.org/10.1186/s40878-025-00517-0
- Neiders, I., Kalēja, J., Mileiko, I., Poļaka, I., & Mežinska, S. (2026). Ethical considerations in the clinical application of prediction tools for severe mental disorders. Global Bioethics, 37(1). doi.org/10.1080/11287462.2026.2648374
- Sauka, A., & Lakševics, K. (2026). Rhythms of life and death: Fluid temporalities of water in Latvian folklore. Polish Journal of Aesthetics, 76(1), 193–211.
- Pokšāns, A., & Mileiko, I. (2025). Encounters between kindness and digitalization: Stories of older people in Latvia. Anthropology & Aging, 46(1), 16–37. doi.org/10.5195/aa.2025.499
- Lakševics, K., Sechi, G., Zeiļa, R., & Bērziņš, M. (2025). Between adaptation and alienation: Socio-infrastructural dynamics in two small Latvian monotowns. Europe-Asia Studies, 77(7), 1119–1146. doi.org/10.1080/09668136.2025.2515094
- Lūse, A., & Griķe, A. E. (2025). “An intelligent cog in a machine”? Latvian ethnologist Ziedonis Ligers (1917–2001) on a French mission. Acta Baltica Historiae et Philosophiae Scientiarum, 13(1), 74–107. doi.org/10.11590/abhps.2025.1.04
- Putniņa, A., Neikena, M., & Meļņikovs, J. (2025). Baznīca un sadzīve. Konservatīvais, liberālais un sieviešu (ne)ordinācija (21–61). Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.
- Putniņa, A. (2024). Conceptualizations of gender (in)equality among Latvian Christian women. Religion and Gender Equality around the Baltic Sea: Ideologies, Policies, and Private Lives (59–81). London: Routledge.
- Kilemit, L., Putniņa, A., Rozners, Ģ., & Schihalejev, O. (2024). Gender (in)equalities in lived Christianity: Catholic and Lutheran women’s understandings of gender roles in the family in Estonia and Latvia. Religion and Gender Equality around the Baltic Sea (143–167). London: Routledge.
- Putniņa, A. (2024). Race, innocence, and objectification of the nation in Latvia. East European Politics and Societies. doi.org/10.1177/08883254231177380
- Allsopp, H., Astolfo, G., Haase, A., Lakševics, K., Schmidt, A., Nasya, B., & Khalil, A. (2024). Migrant housing struggle and racial discrimination: The case of postsocialist Leipzig and Riga. Radical Housing Journal, 6(2), 97–114.
- Pokšāns, A., & Lakševics, K. (2024). Navigating fragmented infrastructures of care: Children’s sense of home in residential education. Youth, 4(1), 149–162.
- Leontowitsch, M., Putniņa, A., Andersson, M., Niemistö, C., Werny, R., Sjögren, H., Mileiko, I., Lakševics, K., Pokšāns, A., Neikena, M., Orste, L., Malm, C., Oswald, F., Hearn, J., & Krekula, C. (2024). Participatory action research on webs of caring in the digital age across four European countries. Quality in Ageing and Older Adults, 25(1), 21–32. doi.org/10.1108/QAOA-03-2023-0020
- Linde-Ozola, Z., Classen, A. Y., Giske, C. G., Göpel, S., Eliakim-Raz, N., Semret, M., … Dumpis, U. (2024). Quality, availability and suitability of antimicrobial stewardship guidance: A multinational qualitative study. JAC-Antimicrobial Resistance, 6(2), dlae039.
- Griķe, A. E., Blūma, K., Garkalne, L., & Oļševskis, E. (2024). Nepilngadīgi patvēruma meklētāji bez pavadības Latvijā: konteksts, tiesiskais regulējums un sadzīve. Jurista Vārds.
- Sechi, G., Lakševics, K., & Bērziņš, M. (2024). Olaine, Latvia: Tacitly embracing the heritage of the Soviet monotown. In B. Engel (Ed.), Echoes of Soviet Urbanism (108–123). Berlin: DOM Publishers.
- Lakševics, K., Franz, Y., Haase, A., Nasya, B., Patti, D., Reeger, U., Raubiško, I., Schmidt, A., & Šuvajevs, A. (2023). The permanent regime of temporary solutions: Housing of forced migrants in Europe as a policy challenge. European Urban and Regional Studies, 31(1), 81–87.
- Pokšāns, A., Zalāns, K., & Lakševics, K. (2023). Ethical citizenship and contested notions of aging during the COVID-19 state of emergency in Latvia. Anthropologica, 65(1).
- Pokšāns, A. (2023). A post-socialist residential school and the continuum of violence. Journal of Ethnology and Folkloristics, 17(2), 44–63.
- Pokšāns, A. (2023). Upbringing in places of scarcity: Reproduction of violence and inequality in Latvian residential education (promocijas darbs). Tartu: University of Tartu Press.
- Zalāns, K., Lakševics, K., & Mileiko, I. (2023). Geographical imagination and experiences of violence and violence prevention in post-soviet space. Gender, Place & Culture, 30(7), 924–945.
- Haase, A., Arroyo, I., Astolfo, G., Franz, Y., Lakševics, K., Lazarenko, V., Nasya, B., Reeger, U., & Schmidt, A. (2023). Housing refugees from Ukraine: Preliminary insights and learnings from the local response in five European cities. Urban Research & Practice.
- Bisagno, E., Cadamuro, A., Dierickx, S., Mosleh, D. B., Linde-Ozola, Z., Kandāte, A., … Blom, J. M. (2023). A European comparison of screening and referral by childcare professionals of maltreatment in children aged 0–3. Child Abuse Review, 32(4), e2812.
- Dierickx, S., Bisagno, E., Varga-Sabján, D., Morva, D., Linde-Ozola, Z., … Wuyts, D. (2023). Trauma-informed care in childcare organisations to support children exposed to child maltreatment. Child Abuse Review, 32(5), e2821.
- Griķe, A. E. (2023). Tautas dievbijība Romas katoļu draudzēs Latgales pierobežā (promocijas darbs). Rīga: Latvijas Universitāte.
- Putniņa, A. (2022). Sadzīvošana. Etnogrāfiskas pārdomas par attiecībām mūsdienu Latvijā. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.
- Hamilton, G. E., & Mileiko, I. (2022). A mediated tolerance of violence: An analysis of online newspaper articles and “below-the-line” comments in the Latvian media. Journal of Interpersonal Violence. doi.org/10.1177/0886260520983507
- Hamilton, G. E. (2022). Ground-level travel for a non-flying Baltic States anthropologist from Northern Ireland. Anthropological Journal of European Cultures, 31(1), 33–57.
- Haase, A., Allsopp, H., Arroyo, I., Franz, Y., Lakševics, K., Lazarenko, V., Nasya, B., Reeger, U., Raubiško, I., Saadeh, B., Schmidt, A., & Stevens, U. (2022). Refugee migration from Ukraine to other parts of Europe: Challenges to the housing-integration intersection at the city level. Radical Housing Journal, 4(2), 211–216.
- Neikena, M. (2022). The presence of animals in violence-related online news in Latvia. Letonica, 44, 138–152.
- Burr, S., Griķe, A. E., & Krieviņa, K. (2022). Look at the graves!: Cemeteries as guided tourism destinations in Latvia. In The Palgrave Handbook of Digital and Public Humanities (459–477). Cham: Springer.
- Putniņa, A., Jurgelāne, L., & Jakunova, I. (2022). Naida noziegumu sabiedriskā izpratne. Jurista Vārds, 25/26, 12–19.
- Orste, L., Krumina, A., Kilis, E., Adamsone-Fiskovica, A., et al. (2021). Individual responsibilities, collective issues: The framing of dietary practices in Latvian media. Appetite.
Pētnieku raksti medijos, intervijas u.c.
- “Kur pazuduši solījumi mazināt nevienlīdzību? Vēlēšanu troksnis” – Satori, 2026 (Kārlis Lakševics, autors). Partiju piedāvājumi nevienlīdzības mazināšanai pirms 2026. gada Saeimas vēlēšanām.
- “Skumjais Klods jeb intelektuālais sparings” – Satori, 2026 (Anna Elizabete Griķe, autore). Par Levī-Strosa “Skumjajiem tropiem”.
- “Dombravas naži” – Satori, 2026 (Anna Elizabete Griķe, autore). Pierobežas joslas ierobežojumi un to ietekme uz vietējiem iedzīvotājiem.
- “Kad ir labākais laiks kļūt par māti: medicīniskie, sociālie un psiholoģiskie aspekti” – LSM.lv / Latvijas Radio “Ģimenes studija”, 14.07.2026 (Aivita Putniņa). Vēlākas mātes vecuma sociālekonomiskie iemesli un mediķu un psihologu skatījums.
- “Liekulība un mani. Komentārs par atbildes reakciju uz Priekules letālo vardarbību” – Delfi.lv “Versijas”, 2026 (Artūrs Pokšāns, autors). Sabiedrības un institūciju reakcija uz policista izraisīto letālo vardarbību Priekulē.
- “Uz izdegšanas robežas. Saruna par darbu mākslas un humanitārajās augstskolās” – Satori, 2026 (Aivita Putniņa, saruna). Mācībspēku slodze un izdegšana mākslas un humanitārajās augstskolās.
- “Aivita Putniņa: Nabadzībai Latvijā visvairāk ir pakļautas sievietes” – Latvijas Radio “Politikas podkāsts”, 05.05.2026 (Aivita Putniņa, intervija). Nabadzības riskā ir katrs piektais iedzīvotājs, un plaisa starp turīgajiem un nabadzīgajiem pieaug.
- “Vai senioru pasivitātes dēļ kavējas daudzdzīvokļu ēku siltināšana?” – Ievas Padomu Avīze / Santa.lv, 21.02.2026 (Kārlis Lakševics, intervija). Renovāciju kavē finansējums, atšķirīgais pašvaldību piegājiens un projektu vadība, nevis senioru pasivitāte.
- “Kāds palīdzēs, kāds izturēs” – Satori, 2025 (Kārlis Lakševics, autors). Gatavība palīdzēt citiem un sabiedrības noturība.
- “Aizsardzība – rozā un pūkaina, migrācija – neērtais konteksts?” – Satori, 2025 (Anna Elizabete Griķe, autore). Migrācija un pierobeža Latvijas paviljonā Venēcijas arhitektūras biennālē.
- “LU docente: Sudraba ekonomika nenozīmē tikai darba gaitas līdz sirmam vecumam” – LSM.lv, 19.11.2025 (Aivita Putniņa). Sudraba ekonomika plašāk par senioru nodarbinātību.
- “Pētījumā Rīgā apzina līdz tūkstotim bezpajumtnieku, visbiežāk stāsta par parādiem un veselības problēmām” – LSM.lv / Latvijas Radio, 24.10.2025 (Kārlis Lakševics). Pirmā vienotā metodoloģijā balstītā bezpajumtnieku uzskaite Rīgā.
- “Studying Child-Rearing and Changes in Family Structures” – Research Latvia, 02.10.2025 (Aivita Putniņa). Jaunais LZP projekts par bērnu audzināšanu viena dzimuma un citos ģimenes modeļos.
- “Krustpunktā: Komunikācija ar sabiedrību mainās. Saruna ar sociālantropologu Artūru Pokšānu” – Latvijas Radio “Krustpunktā”, 21.07.2025 (Artūrs Pokšāns, intervija). Kā digitālajā ērā mainījusies sazināšanās ar sabiedrību politikā un izklaidē un vai tā nerada atstumtības risku tiem, kam nav pieejas tehnoloģijām.
- “Sieviete dara mājas darbus un «nes mamutu mājā». Kā mainījusies vīrieša loma ģimenē?” – LSM.lv / Latvijas Radio “Ģimenes studija”, 12.06.2025 (Artūrs Pokšāns). Tēva lomas pārmaiņas ģimenē.
- “Krustpunktā: Vai agresīva fanu uzvedība ir neatņemama blakne lielajam futbolam?” – Latvijas Radio “Krustpunktā”, 29.01.2025 (Artūrs Pokšāns). Diskusija par huligānismu futbola kultūrā.
- “(Ne)atsaucība Valsts aizsardzības dienestam” – Satori, 2024 (Anna Elizabete Griķe, autore). Jauniešu pieredze ar Valsts aizsardzības dienestu.
- “Kolektīvā psihoanalīze” – Satori, 2024 (Anna Elizabete Griķe, autore). Kā ukraiņu bēgļu kopiena ietekmēs Latvijas sabiedrību.
- “Latgolys vaicuojums. Nepārkāpt robežu” – Satori, 2024 (Anna Elizabete Griķe, autore). Migrācijas pieredze un identitāte Latgales pierobežā.
- “Vai kapsētas var būt tūrisma objekts? Interesanti piemēri Latvijā” – LSM.lv, 18.07.2024 (Anna Elizabete Griķe, intervija). Kapsētas kā publiska telpa un tūrisma galamērķis.
- “Vai tehnoloģiju mūsu ikdienā var būt par daudz?” – IR.lv, 20.06.2024 (Kārlis Lakševics, autors). Pietiekamības princips ļauj ietaupīt vairāk nekā efektivitātes.
- “Latvija bez bezpajumtniecības 2030” – IR.lv, 15.11.2023 (Kārlis Lakševics, autors). Kā izbeigt bezpajumtniecību līdz 2030. gadam, balstoties uz “Mājoklis vispirms” pieredzi.
- “Sociālantropologs: Starppaaudžu attiecības mainās; bērni mūsdienās mēdz būt zinošāki par vecvecākiem” – LSM.lv / Latvijas Radio “Ģimenes studija”, 20.06.2023 (Artūrs Pokšāns). Digitālās tehnoloģijas un vecvecāku un mazbērnu attiecības.
- “Bērnu zīmējumi, pirmās burtnīcas un liecības. Cik daudz mīļu atmiņu lietu var un vajag saglabāt?” – LSM.lv / Latvijas Radio “Ģimenes studija”, 08.03.2023 (Māra Neikena). Atmiņu lietu nozīme ģimenē.
- “Brīvība dod privilēģiju piecelt otru cilvēku. Saruna ar sociālantropoloģi Aivitu Putniņu” – LSM.lv / Latvijas Radio “Brīvības bulvāris”, 01.02.2023 (Aivita Putniņa). Solidaritāte, nevienlīdzība un “audita kultūra” kopš 90. gadiem.
- “Eksperti: Vides labā cilvēkiem visgrūtāk atteikties no sava auto, gaļas un plašas dzīvesvietas” – LSM.lv, 22.11.2022 (Kārlis Lakševics). Klimatam draudzīga dzīvesveida šķēršļi un nepieciešamās strukturālās pārmaiņas.
- “Sadzīvošana. Kā neturpināt vardarbīgu attiecību pieredzi” – LSM.lv, 02.06.2022 (Aivita Putniņa). Kā pārraut vardarbības loku ģimenē.
- “Vai esam gatavi strādāt mazāk?” – Satori, 14.01.2022 (Kārlis Lakševics, autors). Īsāks darba laiks labbūtībai un ilgtspējai.
- “Kāpēc latvieši visu redz tik drūmās krāsās?” – Jauns.lv, 06.12.2021 (Zane Linde-Ozola). Komentārs par sabiedrības pesimismu un drošības sajūtu.
- “Zane Linde-Ozola: kā sadzīvot ar koronavīrusu?” – Latvijas Radio 2 “Nākotnes pietura”, 15.05.2021 (Zane Linde-Ozola). Kā sabiedrība pielāgojusies dzīvei ar Covid-19.
- “Aivita Putniņa: mātes loma un bērni vairs nav privāta lieta” – LV portāls, 09.05.2021 (Aivita Putniņa). Valsts loma ģimenes plānošanā un atbalsts ģimenēm.
Pētnieku grupa piedāvā pasūtījuma pētījumus, izvērtējumus un konsultācijas valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām un uzņēmumiem šādās jomās:
- Kvalitatīvie un etnogrāfiskie pētījumi – padziļināti pētījumi par iesaistīto pušu izpratņu, prakses, pieredzes un attiecībām to sociālajā un vēsturiskajā kontekstā. Padziļinātās, līdzdošanās, dzīvesstāsta, foto-izdibināšanas un fokusa grupu intervijas, līdzdalīgie novērojumi, vizuālās un mākslā balstītas metodes.
- Rīcībpolitikas analīze un etnogrāfija – normatīvā regulējuma un politikas dokumentu mērķu, plānu un diskursu analīze to sociālajā kontekstā. Intervijas ar politikas veidotājiem, iesaistītajām pusēm un mērķa grupām, ārvalstu pieredzes apkopojumi.
- Ietekmes izvērtējumi – programmu, projektu vai rīcībpolitikas panākto pārmaiņu un efektivitātes mērījumi ar kvalitatīvām un kvantitatīvām metodēm. Intervijas, fokusa grupas, aptaujas pirms un pēc intervences, līdzdalīgais novērojums.
- Lietotāja pieredzes izpēte – lietotāju mijiedarbības ar pakalpojumu, saskarni vai organizāciju analīze un alternatīva pieredzes dizaina piedāvājums. Lietotāju ceļa kartēšana, dizaina darbnīcas, etnogrāfiski novērojumi, lietojamības testi.
- Dizaina un nākotnes antropoloģija – pētījumi un darbnīcas, kurās kopā ar iesaistītajām pusēm tiek kopradīti nākotnes scenāriji un risinājumi. Dizaina darbnīcas, mākslā balstītas metodes, atpakaļplānošana, Delfu metode.
- Līdzdalīgie rīcībpētījumi – pētījumi, kuros dalībnieki paši piedalās izpētē un analīzē un kopīgi definē turpmāk nepieciešamo rīcību. Kolektīvās analīzes darbnīcas, radošas rezultātu prezentācijas kopienā.
| Projekts | Finansētājs | Gadi |
|---|---|---|
| Nacionālās bezpajumtniecības definīcijas domnīca | Labklājības ministrija | 2024 |
| Ilgtermiņa aprūpes apdrošināšana: starptautiskās pieredzes izvērtējums | Latvijas Samariešu apvienība | 2024 |
| Neokonservatīvisms un dzimtes piedzīvošana ikdienā un ticībā: sieviešu (ne)ordinācija LELB | LZP FLPP | 2022–2024 |
| Ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveides iespējas | Labklājības ministrija | 2023 |
| HOUSE-IN: mājokļu un integrācijas mijatkarība migrantu mājokļu pieejamībai | JPI Urban Europe | 2021–2022 |
| EQualCare: vientuļi dzīvojošo senioru digitālā (ne)vienlīdzība un rūpes | JPI More Years, Better Lives | 2021–2022 |
| ReliGen: reliģija un dzimumu līdztiesība Baltijā un Ziemeļvalstīs | Norvēģijas finanšu instruments | 2021–2022 |
| Stiprinot ģimenes, kopienas un attiecības: antropoloģiska pieeja vardarbības izpētē | LZP FLPP | 2018–2021 |
Antropoloģijas studiju programmās studenti kopā ar mācībspēkiem un partneriem veic pētījumus ar sabiedrisku ietekmi. Gadu gaitā pētnieki ir sadarbojušies ar Centru MARTA, Rīgas pilsētas attīstības departamentu, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldību, Free Riga, Kim, Laikmetīgās mākslas centru, Make Room Latvia, Finanšu nozares asociāciju, Latvijas Platformu attīstības sadarbībai un citām organizācijām.
- In search of agency: navigating identity, safety, infrastructure, and energy practices in Kauguri (2025)
- Attīstības sadarbības ietekmes novērtēšana: iesaistīto pušu redzējumi (2024).
- Welcome to the Latvian housing market! International student housing pathways in Latvia (2022).
- Vidzemes tirgus lietojums, identitāte un nākotnes vīzija (2022).
- Pilsētas attīstības un līdzdalības perspektīvas Rail Baltica lokālplānojuma izstrādē (2021).
- Atbildība, labbūtība un studiju attiecības augstākajā izglītībā (2021).
- Covid-19 crisis, care and responsibility in Latvia (2020).
- Youth perspectives on cyberbullying in Latvia (2019).
- Small farmers markets in Riga: accessibility, infrastructure, and relationships (2019).
Starptautiskie konsorciji: KU Leuven, Leibnica Noturības pētījumu institūts, Cīrihes Universitāte, Varšavas Universitāte, Gētes Universitāte Frankfurtē, Hanken Ekonomikas skola, Kārlstādes Universitāte, UFZ Leipciga, Universitātes koledža Londonā, Austrijas Zinātņu akadēmija, Lundas Universitāte, Minsteres Universitāte, Londonas Higiēnas un tropiskās medicīnas skola.
LU: Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte, Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte (ģeogrāfi), Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Humanitāro zinātņu fakultāte.
- Valsts, pašvaldības un pilsoniskā sabiedrība: Rīgas valstspilsētas pašvaldības Labklājības, Mājokļu un vides un Pilsētas attīstības departamenti, Labklājības ministrija, Sabiedrības integrācijas fonds, Latvijas Samariešu apvienība, “Apeirons”, Centrs MARTA, Centrs Dardedze, Latvijas SOS bērnu ciematu asociācija, “Gribu palīdzēt bēgļiem”, patvērums “Drošā māja”.