LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pētnieku grupa "Sabiedrības noturība"

Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pētnieku grupa "Sabiedrības noturība" apvieno politikas zinātnes, tiesību zinātnes, psiholoģijas un komunikācijas pētniekus, lai pētītu, kā indivīdi, institūcijas un sabiedrība kopumā gatavojas krīzēm un reaģē uz tām. Grupa pēta pilsoņu gatavību krīzēm, hibrīdos apdraudējumus un visaptverošu valsts aizsardzību, galveno uzmanību pievēršot Baltijas jūras reģionam.

Grupas vadītāja

Dr. sc. pol. Ieva Birka

Vadītāja: vadošā pētniece Ieva Birka, LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte

Pētnieku grupa:

  • vadošais pētnieks Didzis Kļaviņš, LU ESZF;
  • vadošā pētniece Inese Āboliņa, LU ESZF;
  • vadošā pētniece Marita Zitmane, LU ESZF;
  • tenūrprofesore Inta Mieriņa, LU ESZF;
  • pētniece Irēna Barkāne, LU Juridiskā fakultāte;
  • vadošais pētnieks Ģirts Dimdiņš, LU ESZF, LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāte;
  • vadošais pētnieks Aleksandrs Koļesovs, LU ESZF, LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāte;
  • doktorante Guna Gavrilko, LU ESZF;
  • eksperts, doktorants Roberts Kits, LU ESZF;
  • eksperts, doktorants Armands Aivo Astukevičs, LU ESZF;
  • zinātniskā asistenta p.i., doktorants Jēkabs Kārlis Rasnačs, LU ESZF

Pētnieku grupa izzina iedzīvotāju gatavību krīzēm, riska uztveri, kā arī psiholoģiskos, juridiskos un tehnoloģiskos faktorus, kas ietekmē cilvēku spēju atpazīt apdraudējumus un reaģēt uz tiem, sākot no dabas katastrofām līdz hibrīdajiem un ģeopolitiskajiem riskiem. Viens grupas zinātnieku galvenajiem pētniecības jautājumiem ir izprast plaisu starp izpratni un rīcību: kāpēc zināšanas par riskiem ne vienmēr pārtop gatavībā tiem, un ko institūcijas var darīt, lai šo plaisu mazinātu.

  • Birka, I. (2026). "Dataset for the project: Empowering Baltic Resilience: From Awareness to Action via Technology", doi.org/10.71782/DATA/WH6ARB, DataverseLV.
  • Birka, I. (2026). "Baltic Individual Crisis Preparedness Barometer 2025 (Urban Preparedness for Emerging Risks in the Baltic Sea Region)", doi.org/10.71782/DATA/HQANMQ, DataverseLV.

Baltijas individuālās gatavības krīzēm barometrs

Latvijas Universitātes Attīstības programmas ar lielu ietekmi projekts, īstenošanas periods: 2026.- 2028. gads, projekta Nr. ZDA-LIP2025/16

Trīs gadu iniciatīva, kuras mērķis ir institucionalizēti ikgadēju salīdzinošu aptauju par individuālo gatavību krīzēm astoņās Baltijas jūras reģiona valstīs: Dānijā, Igaunijā, Somijā, Vācijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā un Zviedrijā. Balstoties uz Latvijas Universitātes iepriekš īstenoto projektu “Pilsētu gatavība jauniem apdraudējumiem”, barometrs apvieno politikas zinātnes, psiholoģijas, vadībzinātnes un komunikācijas pētniecību, lai ilgtermiņā analizētu iedzīvotāju apdraudējumu uztveri, gatavības līmeni un šķēršļus gatavībai. Projekta rezultātā tiks izstrādāts ik gadu atjaunināts gatavības indekss, salīdzinoša valstu analīze un politikas rekomendācijas sadarbībā ar Baltijas jūras valstu padomi un citiem partneriem.


Baltijas noturības stiprināšana: caur tehnoloģijām uz izpratni un rīcību

Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekts, īstenošanas periods: 2026 – 2028. gads, projekta Nr. LZP-2025/1-0191

Starpdisciplinārs pētījums par iedzīvotāju gatavību Latvijā, Igaunijā un Lietuvā identificēt un ziņot par aizdomīgām aktivitātēm hibrīdo apdraudējumu apstākļos, tostarp kiberuzbrukumiem, dezinformāciju un sabotāžu. Balstoties sociālās kontroles teorijā, projekts analizē politiskos, juridiskos, psiholoģiskos un tehnoloģiskos faktorus, kas veido sabiedrības iesaisti visaptverošajā valsts aizsardzībā, kā arī izvērtē esošo ziņošanas mehānismu, tostarp digitālo rīku, efektivitāti. Projekta mērķis ir pārvērst iegūtās zināšanas praktiskās rekomendācijās sabiedrības uzticēšanās un individuāli virzītas drošības stiprināšanai.


CPB-Nord: Gatavības krīzēm barometrs – Ziemeļvalstu paplašinājums

Baltijas jūras valstu padome, īstenošanas periods: 2026.– 2027. gads

Barometra metodoloģijas paplašinājums, iekļaujot Norvēģiju un Islandi. Projekts tiek īstenots sadarbībā ar Smart Innovation Norway un Islandes Civilās aizsardzības un ārkārtas situāciju pārvaldības departamentu (DCPEM), paplašinot salīdzinošo datu kopumu par individuālo gatavību krīzēm Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā.

  • Birka, I., & Kļaviņš, D. (2026). Individual Threat Perception and Limits of Household Preparedness in Helsinki, Riga and German Cities. Central European Journal of International and Security Studies. DOI: 10.51870/GBJS3298
  • Birka, I. (2026). They See It – Will They Say It? Russian Minorities and Security Reporting on NATO's Front Line. The North Atlantic Review, Vol. 1. Read online
  • Birka, I., & Kļaviņš, D. (2026). Baltic Individual Crisis Preparedness Barometer 2025. Policy Recommendations. DOI: 10.5281/zenodo.18655149
  • Birka, I., & Kļaviņš, D. (2026). Preparedness, digitalization, and diaspora: An extended framework for evaluating consular emergency response. Evaluation and Program Planning. DOI: 10.1016/j.evalprogplan.2026.102805
  • Birka, I. & Gavrilko, G. (forthcoming). Gender and Security in the Baltic Sea Region: A comparative study of northern and central European cities. In Biskupski-Mujanovic, S., Kitchen, V., and Narozhna, T. (eds), Rethinking National Security: Gender, Theory, and Practice. Routledge.
  • Kļaviņš, D., & Birka, I. (forthcoming). Feeling Safe but Not Ready: Disaster Risk Perception, Preparedness Gaps, and Urban Resilience in Baltic Capitals.
  • “Civilā aizsardzība pusceļā. Eksperti vērtē, kas notiktu plašā krīzē”
    LSM.lv / LTV "De facto", 2026. gada 16. augusts
    Televīzijas žurnālistikas sižets par Latvijas civilās aizsardzības gatavību, kurā Ieva Birka komentē aptauju rezultātus par to, kāpēc iedzīvotājiem ir grūti saskatīt savu lomu valsts drošības stiprināšanā un ziņošanā par iespējamiem apdraudējumiem. Sižetā piedalās arī civilās aizsardzības eksperti un pašvaldību pārstāvji.
  • "Iedzīvotāji ir pirmā aizsardzības līnija pret Krievijas sabotāžu Centrāleiropā un Austrumeiropā"
    Visegrad Insight, 2026. gada 21. jūlijs
    Roberta Kita (Resilient Futures Fellow, LU doktorants) viedokļraksts, kas balstīts uz pētniecības grupas aptauju datiem Baltijas valstu galvaspilsētās. Rakstā argumentēts, ka iedzīvotājiem ir izšķiroša loma hibrīdo apdraudējumu atpazīšanā un ziņošanā par tiem, kā arī izklāstīti priekšlikumi, kā valdības var veidot efektīvas iedzīvotāju ziņošanas sistēmas.
  • "Baltijas plaisa? Krievvalodīgie pēc kara Ukrainā"
    Talk Eastern Europe, 2026. gada 12. maijs
    Kā Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ir ietekmējis krievvalodīgo kopienu identitāti un politiskos uzskatus Baltijas valstīs?
    Šajā Talk Eastern Europe raidījuma epizodē Aleksandra Karpi sarunājas ar LU pētnieci Ievu Birku par jaunākajiem pētījumiem par krievvalodīgajiem Latvijā un Igaunijā, pieaugošajām drošības problēmām reģionā, kā arī sabiedrības saliedētības izaicinājumiem hibrīdo apdraudējumu un ģeopolitiskās spriedzes apstākļos.
  • "Neredzi neko, nedzirdi neko, nesaki neko"
    IR.lv, viedokļraksts, 2026. gada 30. marts
    Roberta Kita un Ievas Birkas viedokļraksts, kurā apkopoti aptaujas rezultāti Rīgā, Viļņā un Tallinā par iedzīvotāju izpratni par kritisko infrastruktūru un viņu gatavību ziņot par aizdomīgām aktivitātēm. Raksts tapis saistībā ar projektu "Baltijas noturības stiprināšana: no izpratnes līdz rīcībai ar tehnoloģiju palīdzību" (LZP-2025/1-0191).